Lepnums

Man ar tā bijis.. :D Jo cilvēkiem jau patīk runāt par citiem, kaut arī nemaz cilvēku nepazīst. No tā arī sākas- AK, Tu,lepnā, iedomīgā, bet kad iepazīst?Kur ir mana iedomība?Nezinu :D

man savulaik kāds puisis atzinās, ka sākotnēji esmu viņam šķitusi patmīlīga.. atceros šo vārdu, jo man toreiz vajadzēja skaidrojumu-kāda tad ir patmīlīga meitene :D
mana draudzene atzinās, ka reizēm es liekoties izlutināta, jo esmu vienīgais bērns ģimenē, un iespējams tā arī tolaik bija..

tiger, man tā neviens nav teicis, vismaz neatceros :D

Jā, ir teikuši,ka es izskatos dusmīga un iedomīga, bet vēlāk iepazīstot mani tuvāk saprata, ka pirmais iespaids bijis mānīgs! :D

JĀ! Neskaitāmas reizes esmu dzirdējusi to par sevi,gan no meitenēm,gan puišiem.Kādas pirmās 3 reizes,kad draugi to pateica,tikai smējos un domāju,ka viņi mani nes cauri,mazliet arī šoks bija,bet atlikušās n-tās reizes es tiešām nesapratu,kas cilvēkiem liek par mani tā domāt.Jā,man arī daudzi nepatīk un es varu būt tiešām riebīga,bet tas vairāk tā-kā tu man,tā es tev.Vienmēr aizejot ar draugiem uz kādu pasākumu,kur ir iespēja iepazīties ar citiem cilvēkiem,smaidu,smejos,esmu atvērta,pēdējā laikā(kad par sevi vēl neko tādu nebiju dzirdējusi) pati parasti uzsāku sarunu,laikam jau it kā redzu,ka otrs it kā grib kko pateikt,bet baidās.Tā nu jā,praktiski lielākā daļa manu draugu un labu paziņu,pēc kāda laika ir atzinušies,ka sākumā bijis bail ar mani uzsākt sarunu,jo izskatos iedomīga,bet man galvenais ir tas,ka tagad viņi visi saka,ka esmu ļoti jautrs un pozitīvs cilvēks un ,ka nenožēlo,ka riskēja panākt man soli pretī:) Tāpēc arī tagad bieži redzu,ka kāds it kā grib man kko teikt,bet baidās/nespēj,tad pie sevis nodomāju,ja tiešām gribēs,tad iepazīs un sapratīs cik ļoti maldinošs ir šis pirmais iespaids,kas ir pat ļoti nepareizs.:)

Jā, ir bijis,bet cilvēki nesaprot ka man vnk ir tāda seja(dusmīga,iedomīga?).

Jane - es drīzāk domāju, ka tu neatceries :D

Ir gadījies ne reizi vien. Laikam tieši tā kautrīgā atturība tiek traktēta kā iedomība. Protams, iedomīga neesmu un nekad neesmu bijusi.

Man atbilst tam, ko René rakstīja.
Varbūt izskatos iedomīga, jo nesmaidu katram un necenšos izdabāt. Bet īstenībā sevi par iedomīgu neuzskatu.

Mjā , man visu mūžu to saka . Izskatoties pēc iedomīga dusmu pūķa, bet man laikam seja tāda :D

Jap, esmu dzirdējusi gan to, ka esmu likusies iedomīga, gan dusmīga, gan ledus karaliene, gan to, ka uzskatot sevi labāku par visiem citiem :D Nekas no tā nav patiesība, man vienkārši seja tāda un es esmu kautrīga- lielās kompānijās, kur citi ir savstarpēji pazīstami, labāk paklusēju un pavēroju no malas. Arī mana labākā draudzene man kādreiz likās iedomīgā, kad viņu nepazinu. Tagad nevaru saprast, kā tik jauks un atvērts cilvēks man varēja likties iedomīgs :)

Jā, vienmēr kad iepazīstos ar kādu meiteni pirmais ko viņas saka parasti ir : " Es domāju,ka tu esi iedomīga :D " . No vīriešiem nav nācies dzirdēt neko tādu.

ljoti biezhi man to saka... lidz ar to,daudzi baidas ar mani iepazities,runat,jo izskatos lepna,iedomiga sniega karaliene bet,kad iepazist,saka,ka esmu ritigi feina ,jautra un atverta ..
Pat ir bijis,ka klubos nak klat dzheki un parmet man,ka esmu komsumacijas meitene,jo nerunaju ne ar vienu un jebkuru meghinajumu kadam ar mani parunat,Es atgruzhu :D hmm..

Kādai no jums ir tā - jūs izskataties iedomīgas, lepnas, bet patiesībā ir pavisam citādi?

Man vnk bija tāda situācija - meitene vien teica - es gribēju ar tevi iepazīties, draudzēties, bet tu likies lepna, iedomīga, man bija bail sākt ar tevi runāt!

Man tā ir bijis neskaitāmas reizes. Pārsvarā visi, ar ko esmu tuvāka, saka, ka nedomājuši, ka patiesībā es esmu ļoti draudzīga un atvērta, sirdscilvēks.
Bet tas tāpēc, ka es tāda mazliet kautrīga, grūti iejusties nepazīstamu cilvēku kompānijā + esmu pašpietiekama. Hā,hā, kursā daži eksemplāri aiz muguras mani sauca par ledus karalieni.:D

turklāt vēl kautrējos svešu cilvēku sabiedrībā un to maldīgi pārprot par iedomību.

izteikti mans gadījums :D

Visas lepnās, mums jāsatiekas!

Par mani arī teikts ka esmu iedomīga. Kaut gan tā nemaz nav, es pat vairāk baidos no cilvēkiem, un man bail dažreiz uzrunāt. Piemēram, smuks puisis - nu bail tādam iet klāt. Vai arī es labāk izvēlos klusēt, ja jūtu , ka cilvēks ir..nu pārāks par mani..gudrāks/skaistāks/ runātīgāks.

Es piekrītu tiger viedoklim - man šķiet, ka gandrīz katra ko tādu ir dzirdējusi! Standarta frāze vidusskolas laikā! :D :)

Bet tagad - zinu, ka citi pirmajā brīdī ir domājuši, ka esmu ne pārāk draudzīga, jo nepazīstamās kompānijās sarunās tā īsti neiesaistos, un tad citiem šķiet, ka man tur nepatīk, skatos no augšas vai kā tamlīdzīgi, bet patiesībā - visbiežāk no sākuma iepazīstu klausoties un tad jau .. pamazītiņām! (Lai gan ir bijis ir tā, ka tiem, kas tā domā - attieksmē pret viņiem, tā ir tiesa :D ) :)

Mani bieži par tādu uzskata, jo esmu introverta. Man ir savs šaurs cilvēku loks, kam atklājos, ar ko esmu atvērta, bet ar pārējiem ieturu distanci, esmu rezervēta. Ne jau ka tas ir plānots, spēlēts tēls, kuru esmu sev mākslīgi radījusi, lai apkārtējiem atstātu kaut kādas tur ledus karalienes iespaidu. Tāds raksturs un es pati tīri labi ar to sadzīvoju. Citiem gan ar to dažreiz rodas problēmas. Bet es sev skolas laikā uzstādīju tādu teoriju, lai nebūtu daudz par to jāpārdzīvo - (te tieši par to skolas šķirošanu, nu jau vairs pieaugušā vecumā tā nav) tos, kas turās tā maliņā no bara, bet prot sevi pasniegt un labi izskatās, uzskata par iedomīgiem. Bet tie, kas turas maliņā un izskatās slikti, ir nūģi, dīvaiņi un atstumtie. Prieks, ka tomēr ierindojos tajā pirmajā kategorijā. :D

Cilveki, kuri mani nepazist, ari parsvara saka, ka es izskatos iedimiga, lai gan ta nemaz nav..

Nē.