Tu domā, ka esi resna?

Inese

Es nožēloju to ka viņam neiesitu vai nepateicu visu, ko domāju. Jo kopš aizgāju, jau 6 gadi kad neesmu runājusi ar viņu.

LustForLife

Man liekas 13 gados visiem šķita, ka meitenes ir apaļīgs, jo tad meienēm sāka augt krūtis utt.. Hormoni plosijās, vielmaiņa savādāka!

Halsa

Lai arī krūtis, diemžēl, man tajā vecumā jau bija uz urrā!, bet tas noteikti nebija tas par ko viņš domāja. Vienkārši maigi pateica, ka esmu resnāka, nekā viņš bija iedomājies. Maigai bērna dvēselei tas ir trieciens :D

Lust for Life

Fāāāāāk!
Tu gan jau raudāji spilvenā!

...un riju kūkas no bēdām. Līdz pat šai dienai :D

Es kādreiz tā sevi nosaucu brāļa klātbūtnē. Oijj... kāda lekcija man tika nolasīta! Pēc tās reizes vairs skaļi to neesmu teikusi. Bet problēmzonas man ir, to apzinos.

Es esmu domājusi par to, ka kaut kas varētu būt foršāk - formīgākas kājas, gludāks vēders, esmu uztraukusies par to, vai vecumdienās nepieresnēšu, bet nekad neesmu teikusi, ka esmu resna.
Uz replikām "bet tu jau esi slaida!" arī atbildu ar "es zinu!" :) :D lai gan nav tā, ka esmu skals, formīga, cilvēcīga paskata sieviete :)

nu ja. musdienas jau skaistums slepjas:
a_jo brunaka ada, jo skaistaks
b_jo tievaks jo labaka

Ir tādas, kas ''pārmet''citai tievumu, bet patiesībā pašas atdotu visu, lai tādas būtu

Piekritu. Kad es nometu visu lieko, tikai no meitenem dzirdeju to ka esmu parak tieva. No viriesiem dzirdeju tikai komplimentus. :)

Pievienojos Martas komentarai, taa nu es dzivoju ar baalu adu un paris problemzonam :D Ja par baalumu noteikti neuztraucos, tad formu atgushu jau tuvako meneshu laika.

Ne, nekad neesmu uzskatijusi sevi par resnu. Vienmer esmu bijusi tieva un nekad man nav bijusas t.s. problemzonas. Aa, ne, gados 13 man gribejas tievakas kajas. :D Pec 16 gadiem paliku trauslaka pec miesasbuves un "problema" atrisinajas pati no sevis.
Kadreiz no sievietem ( krietni lielakam par mani) esmu dzirdejusi: vai kada tu tievina! Vienreiz dzirdeju kaut ko par karnumu. Pasmejos, jo viriesi mani dievina.

Cataleya-man patika tas,ka tu saki-viiriesi mani dievina!:DTas noziimee,ka tiesaam tevii ir kaut kas taads-tas noteikti nav tikai izskats.
Pati esmu no tievajaam!Kaajas ,kaa "seerkocini"!Duusiiga biju tikai gada vecumaa,apeedu visu ,kas bija domaats arii dviinu braalim.:)

Es visu laiku domāju, ka esmu resna. :D Ja vēl ieraugu kādu bildi, kurā pašai nepatīk, kā izskatos, tad vispār pašapziņa uz kādu laiku paplosīta.
Sevi pie resnītēm nepieskaitītu, tomēr apmierināta ar savu svaru neesmu bijusi nekad. Skatījos nesen bildes, kur man ~14 gadi un tik tieva izskatos, bet tāpat tad likās, ka resna. Muļķe! :D
Draudzenes un paziņas arī ir slaidas meitenes, bet no visa tā palielā loka varu teikt, ka tikai 1 ir apmierināta ar savu izskatu un augumu un vēl 1 grib būt resnāka. Pārējās visas, kas tāpat jau ļoti tievas un pat sportiskas, ir čīkstējušas, ka ir pa resnu. Citreiz tiešām dusma uz tādas dāmas uznāk! :D Un viena no manām labākajām draudzenēm vispār ir skaliņš, bet ar skaistu augumu un tāpat reizi pa reizei čīkstējusi par to, ka resna, ka smiekli par viņu nāk. :)
UN! Patiešām resnās nekad nečīkst par resnumu, kā to dara tievās!

Bija viens brīdis, kad es diezgan strauji pieņēmos svarā. Nu, cik strauji, apmēram 2 gadu laikā vairāk kā par 10kg. Bet tas, manuprāt, bija diezgan ātri, jo tagad ir 18, un pēdējo 2 gadu laikā esmu gandrīz no tā visa atbrīvojusies.
Tātad laikā no 14 līdz 16 gadiem par 10 kg pieņemties tādai jaunai meitenei ir daudz. Bija cilvēki, kas teica, ka esmu resna. Pati arī jutos slikti, jo, lai gan par resnu mani nevarētu saukt, bet man likās, ka ir jau beigas.. :D

Tātad ar to notievēšanu. Kopumā drēbēs izskatos gandrīz vai ideāli, ir pat cilvēki, kas mani ir sajaukuši ar klasesbiedreni, kas ir, nu, ļooooti maziņa un tieviņa, turpretī bez drēbēm var redzēt, ka man ir šādi tādi tauciņi, kurus es gribētu pārvērst muskuļos. Reizēm man ģimenes locekļi aizrāda, ka esmu jau pārāk tieva, bet tā nav, ja jau es knapi varu aiztaisīt svārkus, kurus mamma bija uzvilkusi manas vecākās māsas kristībās, kad viņa bija ļoti maziņa. Un kā pēdējā radinieku saietā mamma pateica : "Ne jau viņa ir pārāk tieva, vienkārši mēs visi pārējie esam ar lieko svaru, tāpēc tā liekas."

Oj, cik daudz.

Emmanuelle, esmu iemacijusies neintereseties par sieviesu viedokli, ja tas attiecas uz manu izskatu. Pirmkart, izskatos ta ,ka gribas man pasai un ka es jutos harmonija ar sevi, otrkart, ja runa ir par socializaciju un apkartejo sabiedribu- man saistoss ir viriesu viedoklis. Bediga butu tikai tad, ja nepatiktu tiem , kuri patik man. Vairuma.
Tad saktu domat, ka neesmu isti riktiga :) Nu ta, runajot tiri par vizualo un svaru, formam.

Es mēdzu uz sevi paskatīties no diviem skatpunktiem.
Pirmais ir manis pašas ikdienišķais redzējums, pie kura esmu pieradusi un itin bieži piekasos, izķidādama savus trūkumus un "tauku krokas".
Otrs ir tas skatījums, ko es dēvēju par "veidu, kā mani redz apkārtējie". Proti, es mēģinu izslēgt to slēdzīti smadzenēs, kas ir pieradis pie spogulī redzamās personas, un paskatīties uz sevi no sveša cilvēka skatpunkta. Ko tik jaunu neesmu atklājusi šādā veidā! :D

Kopumā neuzskatu sevi par resnu. Dažreiz gribas nomest nedaudz svara, bet tad pēkšņi uznāk panika, ka līdz ar to pazudīs arī curves. Citreiz redzu glītu, curvy meiteni un uznāk doma, ka vajadzētu nedaudz uzdzīt. :D Aij, ej tu saproti.

Principā nedomāju, ka esmu resna. Taču, lai atteiktos no saldumiem vai sāktu sportot prieka pēc, mēdzu nostāties pie spoguļa un domāt, ka man kājas par resnu :D

Man ļoti patīk mans augums. Protams, tā nav bijis vienmēr, tikai pēdējo gadu, divus. Pie tā smagi strādāju.
Jā, ir ko nodzīt, ja skatās objektīvi, taču man patīk manas curves, patīk, ka ir krūtis un dibens.

Tagad gan jau kādu laiku staigāju uz sporta zāli; viens - patīk fiziskas aktivitātes, divi - uzlabot vispārējo fizisko izturību un, pie reizes, arī šo un to nodzīt, nolīdzināt. Taču negribu baigi notievēt. Pāris kilo un viss, un tas arī tā, ar laiku, komplektā ar priecīgām domām. :)

Man labāk patīk paēst un justies ērti savā ķermenī, nekā sēdēt uz diētām un izskatīties pēc modeles. Reiz, stresa dēļ, ļoti nokritos svarā. Uzvilku savu mīļāko kleitu, kas izskatījās pēc mazliet maisa, un sapratu, ka man reāli pietrūkst mans augums, mans burvīgais curvy augums. Tā lūk.

Protams, uznāk dienas. Bet pie tā ir jāstrādā.

Esmu nodomājusi, ka ir kāda problēmzona, bet pavisam noteikti resna neesmu. Mazliet sportiņa un viss super :) Jo gardumi man garšo, no tiem neatsakos :p

Kājas,dirsa man labie,riepeli gan varētu dabūt nost un rokas varētu būt tievākas :D