Es šobrīd cenšos pamainīt savu domāšanas veidu.
Veltu vairāk laiku sev, pilnveidojos.
Jo tā ir, var gribēt to ideālo, bet vai pašas esam līdzvērtīgas tam ideālajam?
Zinu, ko vēlos. Uzskatu, ka vajag nevis nolaist to latiņu, bet pašai piestrādāt pie sevis , lai būtu līdzvērtīga tam, ko vēlos.
Bija uzradies puisis, kurā, varētu pat teikt, iemīlējos. Tiešām lielisks, bet uz to brīdi nebija mums lemts būt kopā.
Bet nav tā, ka uz to ieciklējos. Vienkārši baudu dzīvi, priecājos un dzīvoju :)
Esmu šobrīd attiecībās (sava veida), bet apzinos, ka šīs ir kārtējās attiecības, kurās neesmu ar sirdi, bet ar prātu. Tomēr, lai nu kā. Šie cilvēki man palīdz sasniegt manus mērķus un virzīties uz priekšu. Zinu, kad būšu sasniegusi to punktu, kurā vēlos atrasties - atnāks tas "īstais", kurš noraus jumtu. Un no tā brīža tālākā izaugsme varēs noritēt atbalstot vienam otru.
Neizmantoju cilvēkus, vienkārši dzīvē katram cilvēkam savs laiks. Ticu, ka katrs, kas ienāk dzīvē kaut ko iemāca, dod, palīdz saprast utt.
Ir cilvēki, kas paliek, bet ir tādi, kuriem, acīmredzot, bija lemts uzkavēties ne tik ilgu laiku.