Kur, lai atrod normālu vīrieti?

Oho, šī diskusija vēl aktīva :) es varu tikai piekrist Džinnijai, ka nav jau runa apr to, ka vispār nevar normālus vīriešus atrast - var, un kā vēl. Es pat patiesībā brīnos, cik daudz foršu un brīvu man ir apkārt. Problēma tajā, ka grūti atrast kādu, kas iedegs to uguntiņu krūtīs (uhh, cik poētiski). Respektīvi - dzirkstele. Bet es zinu, kas ir mana problēma :D Bet viens gan man ir kā lāsts - esmu diezgan gara auguma, bet kaut kāda iemesla dēļ manī vienmēr saķērās puiši, aks ri samērā īsi. pat ne īsi, vienkārši ar mani vienā garumā, taču man vajag justies vājākai, pasargātai, bet nu nerodas šī sajūta ar cilvēku, par kruu varbūt pat esi spēcīgāka.... šobrīd taisni tāda problēma... pat divas.


Btw, meitenes, neesat aizdomājušās, ka varbūt jums ir ''intimacy issues''? Vienkārši nespējat pielaist nevienu pārāk tuvu, vienmēr ieturat kaut kādu distancy, tāpēc grūti izveidot īstu konekšenu un nerodas šī dzirkstele? Tā ir mana lielā problēma, kuru mēģinu apkarot. Vrbūt kāda no jums nenojauš, ka arī viņas suns tur aprakts.

Krītiņ, ir tā man problēma.Ja esmu iedzērusi tad problēma nav nekas,bet ikdienā cīnīties ar to liekas tas pats,kas sist galvu pret sienu.

Saujā krītiņš - Man šķiet, ka man ir vienkārši bailes vēlreiz apdedzināties un tāpēc mēdzu pat neapzināti atgrūst tos vīriešus, kuri ienāk manā dzīvē. Bet es nezinu kā šito aizsarg bloku lai nojauc. Tur laikam jānāk vienkārši tam ''īstajam'' , bet cik tad to īsto gaidīs? :D Nu piegriežās tā vientulība un vēl visi radi un draugi saka, kāpēc man nav puiša, man vajag kādu stipru vīrieti blakām utt. Zinu, ka vajag un pati gribu, bet nu nav, nav. Iepriekš minēju, ka ir te tas puisis, ar kuru pat es gribētu kopā, bet varbūt ir par vēlu...tikai pati ar katru dienu pieķeru pie tā, ka ar vien vairāk domāju par viņu un saprotu, ka visu šo laiku esmu skatījusies ne uz to pusi un nokavējusi vilcienu. Var jau būt, ka man ir kaut kas tāds parādījies pret viņu, tāpēc, ka vienkārši tuvumā neredzu nevienu foršāku puisi par viņu, bet nu nezinu, tagad jāizdomā kā lai ievirza attiecības atpakaļ pirmsākumos, ja tas maz vēl ir iespējams, jo pašlaik esam tādā čomiskā zonā ar vienu izņēmumu...

Man šķiet, ka man ir vienkārši bailes vēlreiz apdedzināties un tāpēc mēdzu pat neapzināti atgrūst tos vīriešus,

Man apnika būt vienai, tad nu atmetu šito bloku, skatīsimies kas būs tālāk. :D

Džinnij, man šķiet, ka ar šo problēmu tas īstais var nemaz nepamanits aiziet garām. Tas mani biedē. Un, lai arī man bailes no intimitātes (vairāk jau morālas) ir bijušas vienmēr (pateicoties vecākiem, woohoo), iepriekšejās vilšanās ir tikai piemetušas pagali. Tāpēc, pirms lūkoties pēc attiecībām, jāsāk strādāt ar sevi. Bet tā vientulības sajūta ir baigā kaza, jā :D + vēl, ja no dabas esi nelabojama sapņotāja, tad nemeklēt pēc mīlestības ir baigi, baigi grūti.
Man arī viens ir iekritis prātā, bet, dzīvojam 500 kilometru attālumā. Nākošnedēļ gan braukšu uz viņa pilsētu uz nedēļu, ar viņu arī norunāts satikties, bet es aiz sava romantikas trūkuma organismā un sapņotājas dvēseles esmu jau tādas pasakas uzbūrusi, ka dzīve noteikti izspēlēs kādu ironisku joku un nekas, par ko emsu sasapņojusies, nenotiks :D

ērzeli - tad jāsāk katrs rīts ar alus bundžu vai vīna glāzi. nopietni :D man tas pats un esmu apsvērusi šādu variantu. :D Nu vienīgi, ja kaut kas svarīgs tajā dienā paredzēts, tad varbūt tik ar alko pasmaržošanu pietiks :D

Saujā Krītiņš

tad jāsāk katrs rīts ar alus bundžu vai vīna glāzi. nopietni

Tā nav labi, viņa vēl kļūs alkaholiķe. Un tad tu pie tā būsi vainīga. :D

Džinnija, tur jau nebija nekāda atšūšana, viņš iespējams izrādija interesi,bet nekā tā neatbildēju uz to un drīz vairs šī ''intereses izrādīšana'' bija noplakusi.
Es par šito esmu daudz un dikti domājusi.Tā mutes nevēršana vaļā, bailīgums ir vislielākā problēma.Bet varbūt es vienkārši esmu lielākā neglītene?Jo pat esot klubā,dejojot,kad esmu atraisījusies,ir draudzene pie kuras 3min laikā ir klāt puisis ar ko viņa jau bučojās kaut gan es varu nodejot 2h un nebūs nekas.
Un arī tas ''kad tu vismazāk gaidīsi, tad būs'', kā pie velna tas var strādāt,ja jau izlasot vien šo tekstu, es par to sāku domāt vairāk un šī ilgā vientulība jau dzen skumjās.

nahh, līdz tam laikam man jau būs vienalga, jo pati būšu alkoholiķe :D

500 kilometru attālumā

nav nekas briesmīgs, manējais uz vairākiem mēnešiem ir prom, tas gan traki

ir draudzene pie kuras 3min laikā ir klāt puisis ar ko viņa jau bučojās kaut gan es varu nodejot 2h un nebūs nekas.

Priecaajusies buutu, ka neesi taada kaa draudzene un nebucojies ar cilveekiem, kuriem nezini pat vaardu.

Es pie šī gribēju piemetināt,ka nav manos plānos bučoties ar puišiem,bet tieši šīs uzmanības pietrūkst,kā tādas.

zZZz - jā, teorētiski nav traki. Bet šajā valstī vilciens šādam ceļojumam izmaksātu 40ls vai 60ls vienai reizei. Kā arī būtu jau jāsāk ar satikšanās, deitošanas periodu, a ja šajā laikā satikties varētu 1reiz divos menešos... hmm :D tu ar savējo jau ilgi kopā?

ērzeli, man šķiet, ka Tu esi pārāk satraukusies attiecībā uz šo visu. Izbaudi šo brīvības sajūtu, pievērsies hobijiem mācībām. Viss nāks ar laiku, lai gan ir arī šī stāsta ciniskā puse - daļai cilvēku nebūs otrs cilvēks attiecīgā vecuma posmā, jo vnk viņam ir jāveic kāds augstāks uzdevums un jābūt vieniem. Pieņem savu vientulību.

Vienreiz jaungadā uzprasījos arī uz buču, nu ko nepazīstams puisis iedeva, bet nu nē tas nav priekš manim. Es ar tā nevaru. Toreiz no mana tusiņa viena meiča visiem deva bučas, tad nu es arī gribēju notestēt, kā tas ir. :D

Man ir normāls vīrietis, kurš mani dievina, bet diemžēl esmu draņķe un nespēju viņu iemīlēt.
Ja varētu, labprāt viņu atdotu kādai, kas spētu novērtēt visu, ko viņš dara pat neprasot.

Ja taisos iet vannā, izmazgā vannu, pats tīra māju, iet iepirkt pārtiku, no rīta gatavo brokastis, apmaksā visu, par ko es tikai iepīkstos, nekrāpj, dāvina rotaslietas un puķes, ved uz restorāniem 3x nedēļā, +klausa uz vārda kā šunelis. Un man nekas no tā nav vajadzīgs.

Viņu jau pazinu agrāk 2008.g bet tā pa nopietnam sākām bīdīt attiecības pag gada beigās, jo es biju bremze, domāju ka nekas nesanāks -jaunāks, 100km attālums un vēl prom brauc uz vairākiem mēn. Nu kas tas pa salikumu. :D Bet nu sāku jau pierast pie viņa.

Yesterday- Tu tiešām esi draņķe! :D

ērzeli, neglīta tu noteikti neesi :)
Man pagaidām nav itin nekādu iebildumu būt brīvai, jo ir jau bijušas nopietnas attiecības - skaistas, bet reizē arī ļoti sāpīgas
Protams, ir citreiz tā, ka gribas kādu blakus tā pavisam sev, bet zinu, ka ar laiku viss tāpat būs! :)

Un par mērfija likumu vārds vietā, tas tiešām strādā :D

Yesterday, man pāris gadus bija stipri līdzīgi, līdz puisis pats man vienreiz tā skarbāk pateica. Tad uzreiz, gan pie vietas biju nolikta, gan draņķība momentā pazuda.

Iesaku tev- nemeklē. Dzīvo dzīvi dzīvi :)