Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Viss kā viena liela problēma :(

 
Reitings 26
Reģ: 14.11.2012
Sveiki! Gribu izstāstīt savu problēmu. Brīdinu, ka smaga un sāpīga. Jūtos diezgan bezcerīgi, bet par visu pēc kārtas. Varbūt, lai vieglāk visu būtu uztvert, sadalīšu savu sakāmo vairākās daļās, jo problēmas ir visās jomās un goda vārds, nezinu ko darīt ar savu dzīvi.
Es pati, mans raksturs: man ir jau 25 gadi, augstākā izglītība, esmu glīta un jauka jauna sieviete, bet ir liela problēma, kas slēpjas manā raksturā – esmu ļoti neuzņēmīga, neprotu cīnīties, izsisties dzīvē (laikam tāpēc, ka esmu ģimenē vienīgais bērns un vecāki daudz ko darīja manā vietā līdz pat bez maz vai 20 gadiem), esmu drausmīgi nepārliecināta par sevi, bailīga, ļoti jūtīga – pat nieks var mani satraukt un nosist garastāvokli. Jau iepriekš rakstīju, ja kāda atceras, ka ir vēl kāda problēma, kas laikam nāk no nerviem – brīžiem nespēju pat parunāt, ja uztraucos, vārdi nenāk pār lūpām, kaut kas it kā mani sasaista (grūti aprakstīt šo sajūtu). Tā dēļ man ir kompleksi, kas, protams, traucē runāties un iepazīties ar cilvēkiem. Man ir milzīga disharmonija ar sevi. Brīžiem šķiet, ka tādiem cilvēkiem kā es šis laikmets nav īstais, jo cik paskatos apkārt, maniem vienaudžiem ir pilnīgi citas vērtības, kā man, visur valda uzskats – jāiet, jācīnās, jāpelna, jāizmanto (cilvēki un iespējas), jābūt veiksmīgam utt. Ja esi sieviete, tev jābūt tādai un šitādai, jācīnās par sevi un vīrieti, jābūt varošai, gribošai, perfektai utt. Es gribu dzīvot pavisam citādāk, negribu rauties pēc tā, kas man nepatīk un nav vajadzīgs, gribu dvēseliskumu. Ļoti nepatīk, ka daudziem ir zudusi cieņa vienam pret otru, atbildība, tā vietā ir vienaldzība un visatļautība, bet pasauli jau es neizmainīšu......
Ģimene – esmu dzimusi ģimenē, kur tēvs neciena manu mammu, viņam vienmēr ir bijušas mīļākās un jocīga uzvedība un upura tēls, ka visi vainīgi un neviens viņu nemīl un nesaprot. Tas viss no mazotnes droši vien ir mani iespaidojis, jo izskatās, ka neprotu mīlēt vīriešus un neizprotu viņus. Punkts manām un tēva attiecībām, pēc kurām es ļoti nocietinājos, bija tas, ka viņš gadiem morāli un pēc tam jau arī fiziski iespaidoja mammu, bet šķirties negrib vēl joprojām. Par laimi, mammai tagad ir cits vīrietis, bet mans tēvs tāpat turpina čakarēt viņai dzīvi. To visu pārdzīvoju arī es, jo ar mammu man ir ļoti tuvas attiecības, esam kā labākās draudzenes. Satikties gan bieži nesanāk, jo dzīvoju otrā LV malā, kur mani atveda attiecības ar pašreizējo draugu.
Attiecības – tas nu ir tas, kas mani sāpina visvairāk. Esmu attiecībās, bet nejūtos laimīga. Tā nav mīlestība, bet izskatās, ka tikai pieradums. Viņš jau no paša attiecību sākuma manī meklē tikai slikto, salīdzina ar citām, kritizē par sīkumiem utt. Šķiet, ka esmu viņam tikai ķeksīša dēļ. Grib, lai esmu tāda kā citas – kā piemērus liekot savu draugu meitenes, kuras arī ir teju ideālas. Vēl atļaujas sūkstīties, ka redz, tam čomam, kurš neko nemācījās, nestrādā un ir sliktāks par viņu, ir super draudzene, kas visu dara, pelna, ir ar modeles augumu, bet viņam, nabadziņam, kurš ir izglītots, strādā labā darbā utt, tikusi vien tāda kā es. :( Nu pasakiet, vai tā ir cieņa? Es cenšos viņam visu darīt, palīdzēt, jo viņam smags darbs(ja nepalīdzu, seko atkal pārmetumi, kāpēc to nedarot utt., ja neesmu uztaisījusi vakariņas, tad gruzī mani, ka mamma gan viņam vienmēr taisījusi un vispār jebkura taču taisot savam vīrietim ēst). Mūsu problēmas uzreiz skrien stāstīt čomiem, vēl piepušķo, ka es esot sliktāka nekā patiesībā, čomu secinājums parasti ir, ka es esot pie visa vainīga, jo viņiem ar savām meitenēm tādu problēmu neesot. Manējais visiem uzsver, ka mani uzturot un ka bez viņa es nevarētu iztikt, bet patiesībā ir ļoti skops pret mani. Vispār viņam pieder arī izteikums, ka meitenēm pašām sevi 100% jānodrošina un ka pirms manis viņam pat prātā neienāca kādas dēļ kaut santīmu iztērēt. Es arī neprasu man kaut ko pirkt, ja ne, ne – pati no savas naudiņas sagrabinu un iepriecinu sevi. Labprāt ietu prom, bet nav tādas naudas, lai dzīvotu viena un šobrīd nav arī darba. Ja pasaku, ka gribu šķirties, viņš to neuztver nopietni, saka: „Tev vēl ir labi, par ko tu sūdzies(nesaprot, ka mani sāpina viņa izteikumi, salīdzināšana, noniecināšana utt). Viņaprāt, viss ir ok (viņa vecāki arī tā dzīvo, cik esmu redzējusi tēvs pret māti līdzīgi izturas). Man tā šķiet, ka viņam nekad nav bijušas svarīgas manas vēlmes, vienmēr tikai viņš ir tas krutais un cienījamais, ja kaut kādas problēmas – vainīga esot es, jo nepateicu, neizdarīju, nenoskaidroju utt.
Esmu neskaitāmas reizes viņam teikusi, ka negribu tādu attieksmi pret sevi, aizstāvu sevi, strīdos, raudu, kliedzu uz viņu, cenšos neļaut sev kāpt uz galvas, bet nekas nemanās un nemainīsies. Zinu, ka man ir zema pašapziņa, bet neļauju sagraut pat to, kas man ir palikusi.
Bezdarbs – nesen zaudēju darbu, jūtos, protams, depresīvi. Draugs(ja tā var viņu saukt vispār) atkal kaut ko purpina, ka cita jau sen būtu atradusi darbu, ka viņam tagad būšot mani jāuztur (nebūs, jo mammai palūgšu naudiņu, ja pietrūks no pabalsta). Nezinu, gan kā man izdosies atrast darbu, jo ļoti slikti zinu krievu val., bet bez tās laikam normālu darbu neatrast. Varētu atgriezties pie mammas un sākt jaunu dzīvi, bet tur laukos ļoti švaki ar darbu un tas ir tāds kā lēciens nezināmajā, arī, ja mans tēvs tur atkal uzrodas un sāk psihot, tā vide mani nobeigs. Mamma jau arī saka, ko tad es tur laikos darīšu, jaunam cilvēkam kā man nav ieteicama tik nošķirta vide. Tā ka laikam vien būs jāstrādā Rīgā (pilsēta man patīk), bet dzīvošana dārga, nav arī man tur atbalsta. Ir dažas paziņas no studiju laikiem, bet kautrējos uzbāzties ar savām problēmām. Drausmīgi baidos dzīvot viena kā pirksts lielpilsētā.
Draugu trūkums – arī šī ir viena briesmīga lieta. Kā jau minēju, dzīvoju vietā, uz kurieni mani atveda pašreizējais draugs, te man nav pilnīgi neviena drauga (paziņas ir), draugam te ir dzimtā vieta un tā vien šķiet, ka viņš te ir autoritāte. Vai nu manas iedomas, vai nu drauga stāsti par mani pie vainas, bet man tāda sajūta, ka uz mani te skatās kā uz kaut kādu dīvaino (jā, neesmu sabiedriska, netusēju, iepazīties ar vietējām meitenēm īsti nav bijis vēlmes (jo man iestāstīts, ka visas tāpat ir labākas par mani), nav par ko ar viņām runāt. Rīga nav tālu, bet tur man tikai tādas, ja tā var teikt, pusdraudzenes, ar ko arī daļēji attiecības pārtrūka, kad pirms 2 gadiem atvācos uz šejieni dzīvot. Dzimtajā pusē reiz bija draugi un draudzenes, bet nu jau gandrīz 10 gadi pagājuši, kopš esam atsvešinājušies, jo vairs tur nedzīvoju. Daudzi no tiem cilvēkiem ir prom ārzemēs, citiem ir ģimenes un bērni un pavisam savādāka dzīve kā man. Šķiet, ka satiekoties nebūtu vairs par ko runāt, kā tikai atcerēties vecos laikus. Ar dažiem pat esmu mēģinājusi kontaktēties, bet nejutu interesi no viņiem.
Vienkārši nezinu, ko darīt, kādas izvēles veikt, kā dzīvot tālāk. Zinu, ka būtu jāšķiras, bet nespēju to izdarīt, jo drausmīgi baidos, kā izdzīvošu viena un ko darīšu :(Paldies, ka uzklausījāt manu bēdu stāstu.
07.01.2013 17:42 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Man pilnīgi neticās, ka viens cilvēks var dzīvot TĀDU dzīvi.
Zinu vienu, nekas nevar mainīties, ja neuzsāk kaut ko darīt. Tavā vietā es noteikti meklētu darbu Rīgā (saprotu, ka neesi gluži Rīgā), paralēli meklētu istabiņu ko īrēt, kalkulētu cik daudz vajag, lai varu iesākumā izdzīvot, bet tiešām ar domu, ka tik ātrāk prom no tāda nepatīkama vīrieša, kas manu pašapziņu ir gadiem grauzis un vēl pazemo mani. Es bēgtu no tāda ko kājas nes, draugi uzradīsies jaunajā darba vietā, dzīves vietā... uztveri neredzu kamdēļ būtu jāmaina, bet darbs ir primārais un prom no tāda nepatīkama cilvēka. Veiksmi.
07.01.2013 17:58 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Kāda būtu īsā versija?
To garo penteri netaisos lasīt.
07.01.2013 18:01 |
 
Reitings 26
Reģ: 14.11.2012
īsā versija būtu - kā uzsākt jaunu dzīvi, ja vīrietis iedragājis pašapziņu, nav darba, nav draugu un nav dzīvesvietas un nav ne jausmas ar ko sākt, lai justos labāk un kaut kas mainītos uz labo pusi.
07.01.2013 18:06 |
 
Reitings 2342
Reģ: 29.01.2009
Reinkarnācija.


Ja nopietni, Tu apjaut problēmzonas sevī, ar to pietiek, lai virzītos uz priekšu..
07.01.2013 18:08 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
ísá versija - viss ir slikti!

tev tajá pilséta tápat nav ne darba, ne draugu, un visi aiz muguras smejas - brauc no turienes prom, brauc kaut pie mammas! neljauj puisim ar tevi tá apieties

shajá situácijá visvairák nesaprotu puisi, kápéc vinjsh ir kopá ar meiteni, kuru uzskata par vissliktáko pasaulé?
07.01.2013 18:12 |
 
10 gadi
Reitings 4078
Reģ: 02.01.2011
vismaz labi, ka apzinies problēmas..

1kārt, prom no puiša un jo ātrāk, jo labāk..
2kārt, cik saprotu, tev ir pabalsts, atrodi darbu kaut hesī, īrē istabu un sāc savu dzīvi, neatkarīgu no puiša, mammas vai vēl kāda..
07.01.2013 18:15 |
 
Reitings 4183
Reģ: 06.05.2012
brauc atpakaļ pie mammas, atjauno kontaktus ar draudzenēm, meklē darbu tur
07.01.2013 18:17 |
 
Reitings 26
Reģ: 14.11.2012
Viņš saka, ka es neesot vissliktākā, bet mani vajagot "uzlabot", jo viņš visu mūžu sapņojis par to, ka pelnījis perfektu meiteni un ja es negribot mainīties vaina ir manī. Citas gribot un tie džeki esot laimīgāki par viņu. Īstenībā pati tagad to uzrakstot redzu, cik stulbi tas viss ir.... :( Esmu jau aizmirsusi, ka var arī justies mīlēta. Man šķiet, ka tagad man atriebjas kaut kāda karma (vai kas), jo reiz pametu puisi, kas mani ļoti mīlēja, ideāli izturējās, viņš uz atvadām dusmās pateica : "Neviens Tevi nemīlēs tā kā es", izskatās, ka tas arī ir piepildījies, vismaz šajās attecībās.
07.01.2013 18:18 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Sāc apmeklēt kursus, iziet sabiedrībā, komunicēt ar cilvēkiem, tad arī būsi drošāka un vairāk spēsi par sevi pastāvēt.
07.01.2013 18:19 |
 
Reitings 26
Reģ: 14.11.2012
Pašai žēl jaunības, 2 gadus esmu bijusi kopā, bet nu redzu ka nemainīsies viņš.
07.01.2013 18:20 |
 
Reitings 6531
Reģ: 18.08.2010
Nenovel puiša cūcisko uzvedību uz karmu. Tādi cilvēki vienkārši eksistē,viņam ir ļoti izdevīgi būt ar tevi kopā! Arī pastāv tādas meitenes,kuras rīkojas pretīgi.

Es meklētu darbu citā pilsētā un tad attiecīgi uz turieni arī pārvāktos.
07.01.2013 18:22 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Ja vari atļauties, pārcelies, dzīvo viena, bez tāda puiša būs vieglāka dzīve.
07.01.2013 18:23 |
 
Reitings 231
Reģ: 03.05.2012
Lasot jau galvā veidojās dažas atbildes, tagad tik jāuzliek uz "papīra". Galvenais - ātrāk prom no tāda vīrieša! Variants nr.1 - aizbraukt pie mammas, padzīvot pāris nedēļas un sakārtot savas domas, emocijas. Viņa Tevi mīl un Tavu pašapziņu cels pati to neapzinoties. Padzīvo tur, atputies, padomā, pakrāj naudu no pabalstiem un dodies savā jaunajā dzīvē. Variants nr.2 - (bet tur jābūt drosmei) sazinies ar kādiem draugiem ārzemēs, varbūt viņiem ir kāds sturītis, kur apmesties uz pārs nedēļām. Brauc, mēģini, varbūt tur ir Tava vieta. Variants nr.3 - meklē Rīgā, pilsētā, istabu, darbu jau arī vairs nav problēmas atrast. Kaut vai lai ir no sākuma tie 200lv. Gan atspersies. Galvenais - prom no vīrieša. Tāds stress loti ietekmē arī Tavu veselību. Mīli pati sevi. Un, ja netiec galā ar sevi - varbut ir vērts aiziet pie psihologa vai nu...speciālista. dažreiz palīdz. Lai veicas!
07.01.2013 18:34 |
 
Reitings 518
Reģ: 17.09.2011
Cilvēkā mākslu veidot atiecības ar pretējo dzimumu iemāca vecāki! Tu rakstiji, ka tavs tēvs visu mūžu ir pazemojis un noniecinājis, un tu ej mātes pēdās! Saņemies un tiec sev pāri, pacel galvu pasaki viņam , lai iet un meklē ideālo meiteni, tā atrisināsies visas tavas problēmas, būsi prom no drauga pilsētas kurā nav darba, būsi prom no cilvēka kurš tevi pazemo, un piem Rīga darbu atrast ir krietni cerīgāk, kā kādā mazpilsētā !

Tu jau esi uz pareizā ceļa, sāc apzināties, ka tā nevar turpināties, tālak ir jāsāk rīkoties.

Lai tev izdodas :)
07.01.2013 18:40 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
Nekad tu nebūsi viņam ideāla, jo viņš pats jau ir izveidojis sevī to tēlu, ka tu tāda neesi, turklāt viņam patīk vērot šo savu varu pār tevi, kad tu esi gatava censties, lai viņam izpatiktu. Bet vai viņš pats ir ideāls?
07.01.2013 18:44 |
 
Reitings 649
Reģ: 06.11.2012
He.. shaados un liidziigo staasto man vienmeer moka zinjkaare uzzinaat- kaa tad tas viss saakaas? Shajaa gadiijumaa pirms tiem diviem gadiem.. :P

Vinjs bija savaadaaks? NEE! Tu cereeji, ka speesi vinju mainiit? Visdriizaak, ka taa. Un shajaa idejaa jau ir pozitiivais aspekts- uznjeemiiba. Taatad, ja Tev bija uznjeemiiba cereet, ka speesi vinju mainiit, tad Tev noteikti ir kaut kur iekshaa speeks atziit, ka toreiz kljuudiijies un.. paspert paaris soljus atpakalj. Kaut vai tas buutu atkal dziivot pie mammas. Kaada starpiiba, no kuras pilseetas Tu meklee to darbu?

P.S. Es neticu, ka vinsh Tevi panjeema kaa atrastu lelli uz ielas un Tev absoluuti nekas nebija iebilstams, vai sakaams.
07.01.2013 18:56 |
 
Reitings 26
Reģ: 14.11.2012
maybe, nav, nav pats ideāls. Īsti gan nekad neesmu gribējusi izpatikt, jau sākumā teicu, ka esmu unikāla, nevis perfekta, bet viņa mērķis, kā izskatās, bija mani "lauzt" un vest pie "pareizām" domām.
Mana kļūda jau sākumā bija ilūzija, ka cilvēki mainās. Nemainās....Ja neciena sākumā, tad vari kaut uz galvas stāvēt (kaut tik tālu tomēr nepazemojos), bet necienīs arī vēlēk.
07.01.2013 19:09 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
Tieši tā.
07.01.2013 19:19 |
 
Reitings 59
Reģ: 02.06.2009
Man bija arī situācija pirms 1g- nav ko iedziļināties- bet nu es saņēmos un aizgāju! Bija grūti! Jauna dzīves vieta, citi cilvēki, neziņa, bail ka nevienam citam nepatikšu, bezspēks!
Bet es vnk to izdarīju.- aizgāju!

Un zini- nekas nav labāks par to atvieglojuma sajūtu! Es takal jūtos dzīva!


Un jā - navajag arī cerēt ka atradīsi superīgo darbu. Vispirms savāc sevi - jo tu gan jau tagad izskaties tā kā izklausies :( Bet to var labot!
Strādāt kaut kādā veikalā izklausās traki- bet padomā- pasaule aizver durvis, bet kaut kam atkal atver!
07.01.2013 19:23 |
 
Reitings 59
Reģ: 02.06.2009
Labāk dzīvot vienam nekā attiecībās, kurās neesi laimīgs!

Es jau arī gadu neesmu satikusi nevienu, bet neprasās un man ir pie kājas! Tak vīrietis agri vai vēlu parādīsies.

Atklāj jaunas lietas, kas tev varētu patikt! Mūzika, sports, dejas, koris.. tas ka ir jau 25 gadi - neaizliedz darīt to!
07.01.2013 19:28 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits