Man bijušais zināja- bet pārmeta- kā es tā varēju utt.. Un aizliedza man pieminēt tādu faktu, man bija jāsaka ka viņš ir vienīgais!
Laikam jau tāpēc pašķirāmies, jo nevarēju būt es pati!
Es savos 29 gados neesmu ticis līdz divciparu skaitlim :D Bet jāpiemin, ka no pieaugušā statusa (18 gadiem) attiecībās esmu pavadījis ļoti lielu daļu savas dzīves .. no 11 gadiem kādos 9 esmu bijis attiecībās .. gan jau, ja tā nebūtu, man arī būtu divciparu skaitlis :D
Zelta likums, manuprāt - nekad saviem džekiem nesacīt, cik ir bijuši pirms viņa! Ja par maz, pārmetīs, ka bez pieredzes, ja par daudz, būs greizsirdīgs. Kā savās pirmajās nopietnajās attiecībās aplauzos, tā mācība visam mūžam! Vispār, viņiem nav darīšanas par mūsu pagātni - mazāk zinās, labāk gulēs. :D
Reiz atklāju savam (nu jau bijušajam)puisim to, ar cik esmu gulējusi. Kaut skaitlis nav ļoti iespaidīgs un daudzas manā vecumā ir gulējušas ar daudz vairāk, tomēr nācās diezgan nejaukas frāzes dzirdēt. Bez maz vai no tēmas 'kāda pad*uza' es esmu.
Es uzskatu, ja vēlas zināt, tad var pateikt - un jābūt godīgam.
Piemēram situācija: Tavs puisis nezin cik tev ir bijuši. Kāda meitene pasaka- man ir bijuši 16! viņš uzreiz:"kāda m...a." A paša draudzenei 20! Un kā justies, ar domu ka tavs mīļotais tevi tādu iespējams negrib..
domāju tāpat kā Roxanna,ja vīrietis nespēj pieņemt šo faktu,tas nozīmē,ka nespēj pieņemt mani. Ne jau mans partneru skaits nosaka manas jūtas un plānus attiecībā pret viņu!
Mani nemaz neinteresē (ok, interesē, bet labāk nevajag), cik manam puisim ir bijis pirms manis. Pirmkārt - džekiem patīk skaitu pareizināt ar 2 (meitenēm skaitu izdalīt ar 2), otrkārt - es pati varu palikt greizsirdīga un kādā stulbā kašķī kaut ko izmest. Zinu sevi...
59
