Ak, tie vīrieši, sagrozīja man galvu!

nevienai? :D

ja man ta ir sobrid :D
lai gan esmu attiecibas piekto gadu un nekad nav bijusi sansoli, bet nu iepatikas viens un viss, lai gan zinu ka milu savu puisi un paliksu ar vinu, bet nu velk man pie ta un viss :D

Jā ir gadījies,kopā grūti,atševišķi nevar,aiziet neprotu un negribu.

Vistizlāk ir,kad ieraugi un sirds lec ārā pa muti,bet tad paiet kāda stunda un jau sākās visi niķi un stiķi.... :D

Nazi, Tu tomēr izvēlējies palikt un nenožēlo?

Jā- bija man ar! Nekas īsti nesanāca, jo vnk viens otru daudzās lietās nesapratām (pārāk dažādi cilvēki no dažādām pasaulēm). Lai gan viņš mani joprojām saista! ;)

Nu ja nemēģināsi neuzzināsi kas un kā..

Atšķirība ir interesanta. Varbūt jūs tomēr neesat tik atšķirīgi?

Liene tev vēstule

Man tāda situācija kā Nazīc :D kā pa kalniem !!

Man tā ir ar manu puisi. Nekad mūžā neesmu nevienu citu TĀ gribējusi un iekārojusi un galu galā arī mīlējusi. Bet mēs esam tiešām atšķirīgi. Varam stundām ilgi d*rsties par sīkumiem, cenšoties pierādīt savu taisnību... var jau to uzskatīt par kopīgu īpašību. Šad tad sķiet ka nojūgšos. Bet tāpat jūtos kā apburta, viņš laikam arī. Šodien vēl smējāmies, viens otru mierinājām, ka tiem pāriem, kas nestrīdas, tiem ir garlaicīgāka dzīve.

jā,ir bijis vairākas reizes. lielākoties izvēlējos neko nedarīt, neizrādīt simpātijas. ja arī sāku satikties,tad nekas ilgs nesanāca

Man ir tā ar vienu puisi no kojām, tāds pievilkšanās spēks ka nu turies, bet mums abiem ir savas otrās pusītes.

tiem pāriem, kas nestrīdas, tiem ir garlaicīgāka dzīve.

šim arī piekritīšu. Ir taču tik forši strīdēties,aizcirst durvis un pēc tam salīgt ar varen labu seksu :D ja nav šī kaisle,tas attiecības ir tiešām dikti vienmuļas.

Bija tāds puisis manā dzīvē, jā ļoti glīts un visādi citādi šarmants, tik ļoti gribējās viņu satikt, redzēt, sajust viņa smaržas, kuras man tik ļoti patika, aizejot mājās smaržoju savu jaciņu, kura vienmēr bija ar viņa smaržām, uhh. Ar galvu sapratu, ka nekas nopietns mums nebūs un nemaz nevarētu būt, bet tomēr... Bijām kopā un šķīrāmies nez cik reizes mēneša laikā, vnk. apnika un gājām katrs savu ceļu. Tieši tā pat ir ar manu draugu, pievelk gluži kā magnēts, tikai tagad viss ir pa īstam, varu ļauties visam, zinu, ka viņš ir īstais, visam klāt kaisle un spēcīgas jūtas, jau cik gadus kopā, bet katru reizi, kad uz viņu paskatos, sirds sāk sisties straujāk. Protams, mums ir savi niķi, atšķirības, pa kādam kašķim, bet viss kopā tas ir sasodīti skaisti. :)

kiky, tas gan ir traki! Es nezinu, ko es darītu Tavā vietā! Tu vari ar to sadzīvot?

Roxanna, tā jau ir, ja nemēģināšu, tad tas paliks mūžīgais jautājums, lai gan es pieturos pie domas, ka satikšu vīrieti, par kuru man neradīsies jautājumi! Kaut kas mani tomēr attur, varbūt tas nav tikai prāts!

Nazīc, Paldies! ;)

Mora, nezinu nevienu pāri, kas nestrīdētos! Ja vari ar to sadzīvot, tad gan jau ir īstais! ;)

Man tā ir šobrīd. No vienas puses esmu kopā ar ideālu vīrieti gandrīz visās ziņās, bet no otras puses - mēs esam atšķirīgi visā, izņemot seksu. Tiešām nezinu, vai ir maz kāda lieta, par ko mūsu uzskati sakristu, līdz ar to - šīs ir vienlaikus skaistākās, elpu aizraujošākās un sarežģītākās, domstarpību bagātākās attiecības manā dzīvē.
Kā jau iepriekš rakstīju, viņš vienlaikus ir mans darba devējs un mans vīrietis. Jau tā nespēju sabalansēt starp padotās un viņa sievietes lomu, un paralēli tam - viedokļu/paradumu/dzīves veida/uzskatu atšķirības.
Muļķīgākais ir tas, ka es tiešām bez viņa it nekādi nespēju. Kaut allaž esmu bijusi tā, kas alkst pēc harmonijas attiecībās, šajās attiecībās tiešām nav ne miņas no tās, kaut gan - es nezinu, vai kādreiz attiecibās ir bijis labāk! :)

Ja neesi pārliecināta - nedari neko..

Un sākumā jau ar nevienu neko nevar zināt, kas sanāks vai nesanāks! Bet ja neriskē, tad nedzer šampanieti!

Ir taču arī iespēja nogaidīt.

Heathinless, ja jau strādājat vienā darbā, tad tomēr ir arī kaut kas kopīgs - profesija, intereses. Tas ir svarīgi, lai gan ieteiktu Tev padomāt, par darba maiņu, nevilti pastāv uzskats, ka nekas labs nesanāks, ja strādāsi kopā ar savu mīļoto! Varbūt ir iespēja strādāt cita pakļautībā?

Man ļoti svarīgi, lai es ar vīrieti justos droši, primārais noteikti nav fiziskais (lai gan arī tam ir nozīme), bet gan, lai es zinu, ka viss būs kārtībā! Bet šeit es redzu, ka nebūs kārtībā, negribās ticēt ilūzijām...