Vēlos aprunāties.

Pierijos, gulju, izraudos un peec tam sanjemos.

vienas dienas laikā? Man tas neder, rīt uz skolu.
Iespējams,ka mani no sliedēm ir izsitusi visi šie brīvdienu pasākumi,kuros atdots daudz spēka.

Uz brīdi no visiem noslēdzos, apdomāju visu un atrodu kaut ko, kas rada prieku tajā brīdī un pievēršos tam.

čāpoju uz veikalu pēc aliņa, čipsiem un šokolādes un noskatos romantisku komēdiju vai šausmeni.
kāds tavām bēdām iemesls?

atšķirībā kāds iemesls šim čābīgumam - mīlestība, darbs, naudas problēmas, citas klapatas, vai vnk viss kopā...
nez, parasti vajag izraudāties, ja to izdodas izdarīt (jo ir reizes, kad ne asaras nevar izspiest kaut gribētos). bet vsp receptes nav, parasti aju tādi sliktumi pāriet paši no sevis, (baltā svītra, melnā svītra, baltā, melnā)

1) Eju pastaigāties, vēlams uz vietām, kur nav vai ir maz cilvēku.
2) To pašu, ko demoiselle + vēl nejēdzīgas, muļķīgas filmas, seriāli.
3) Atrodu kādu, kam var pakrist uz nerviem un pažēloties. Izrunājoties ar kādu personīgi kļūst vieglāk.
4) Atrodu kādu, ar kuru kaut ko citu darīt - kaut ko jautru, aizraujošu, kas novērš domas.
5) Vissliktākajos gadījumos - vienkārši nekustīgi guļu un skatos uz griestiem, un apceru savu dzīvi vai vienkārši neko nedomāju. Der arī blakus vīns. :D

Un jā, viss tas ir izdarāms vienas dienas laikā, šodienas.

Raudi stipraak, ja jaapaspeej liidz riitdienai :D

Bet ja nopietni, tad varbuut ieej smarzhiigaa burbuljvannaa, palasi miiljaako graamatu, paskaties kaadu komeediju, centies vienkaarshi atsleegt smadzenes. Varbuut paliidz.

izdaru kādu ilgi atliktu darbu, iemācos kaut ko jaunu, lai paceltu pašapziņu.
piedzeršanās tiešām neder - nākošajā rītā papildus iepriekšējam sliktumam, tad pievienojas jauns sliktums.

Izraudāšanās palīdz. Vēl dzīvnieki, daba, pārdomas, katrā ziņā laiks sev - tad,ja tiešām ir skumji. Pēc tam jau prasās ar mīļoto vīrieti, lai sniedz atbalstu, kaut vai esot vienkārši klāt, atrodoties pie viņa stiprā pleca.

domāju par to, ka var būt vēl sliktāk. tāpēc tagad ir vienkārši labi.

meklēju to ceļu, lai pārstātu visu uztvert tik nopietni.

ir slikti. ir. nu un ko? ko tad darīt? tikai lūdzu negausties un nežēloties.

raudu,dzeru,lamājos....kr4 izlādējos kā vien māku!
Ja galīgi čābīgi, meklēju kašķi :D

Candypop- jūtos tieši tāpat. Baigo iemeslu tam neredzu, ir iestājusies tāda mierapauze, kurā neko nesaprotu un neko negribu. Rīt eksāmens, tam jāmācās, bet nekādīgi nevaru saņemties.
Ir neiespējami sevi noturēt kautcik stabili, tas vispār nav paskaidrojams kas par sviestu galvā darās, tas pat nav galvā, es nezinu kur tas ir :D

Man liekas, ka tas dēļ lielajām svētku brīvdienām. Kautgan citus gadus neko tādu nebiju sevī manījusi. Es nezinu kas tas ir un no kurienes tas ir atnācis, bet ceru, ka ātri tam tikšu pāri !

Daru to pashu ,ko Demoiselle :D + filma! Man paliidz!!
Vislabaak man ir pazust no visiem un vnk tikt ar sevi galaa!;)

Laba filma, kārtīgs raudājies, kaut kas garšīgs un ilga, karsta duša. Pēc tam miegs.

ir reizes, kad ne asaras nevar izspiest kaut gribētos

Tieši tā.
Pievakare - negribu nevienam pakrist uz nerviem.
Iespējams,ka pie vainas tas,ka jau 2 dienas neesmu normāli izgulējusies, tusiņu,tusiņi,tusiņi. Tagad līdz pašiem Žetoniem nevienu neapmeklēšu, nebūs jau i laika.

centies vienkaarshi atsleegt smadzenes

Mēģināts nau zaudēts. Brīžiem liekas,ka visa ir vienkārši par daudz!!!!!!!!
Gribās aiziet uz mežu- kliegt un raudāt vienlaicīgi.

Kādas iedvesmojošas filmas, noteikti noskatos ''Friends'' un izeju dabā. Šobrīdējā dzīvesvietā esmu atradusi skaistu dabas nostūrīti uvu mājām, uz kuru aizejot varu izvēdināt galvu un ieelpot dabas burvību.

man ir divas galējības. vai nu raudu bezjēgā - žēloju sevi un neko nedaru vispār. vai pilnīgi nežēloju - strādāju un darbojos līdz spēku izsīkumam un atlūzienam.

Ja es ēstu čipsus un sēdētu uz dīvāna, man paliktu vēl sliktāk :D Tā kā pati regulāri cīnos ar sevi un savu nomāktību, tad par labu noteikti atzīstu sportu un pastaigas pa pilsētu starp cilvēkiem, lai vismaz fiziski nejustos viena un bezspēcīga. Tāpat, kad es pavisam gribu ielīst stūrī, bet tādas iespējas nav, es klausos audio failus par to, ka dzīvē nekad nevajag padoties un vienmēr ir jācīnās līdz galam - man ļoti palīdz DZIRDĒT,nevis lasīt tādus tekstus. Ja netiec galā, raksti man :))

Aa bljin,paldies Nazim,dzershana tak! Taa kaa labaak piedzeries:D riit buus taadas pohas ,ka par neko citu nevareesi padomaat :D

man šādās situācijās palīdz solārijs!

bet ja visa ir daudz par daudz, tad vienatnē izraudos, pēc tam karstā dušā un gulēt!