Gulētiešanas rituāli

"lasies gulēt" :D

arlabunakti tāpat kā labrīt manā skatījumā ir kā dienas nobeigums un dienas sākums nepieciešamība, bučas vai viss pārējais tas jau katram ir individuāli.

"Arlabunakti, saldus sapņus" un buča :)

Saldus sapņus
Saldu dusu
Arlabunakti
Vispār bērnībā man mamma lasīja grāmatu kamēr es iemigu vai arī dziedāja miega dziesmiņas

Arlabunakti un buča uz vaiga. :)

Man neko nenovēlēja pirms miega. Savu mazo princi sabučoju, ja gadās, ka liekot gulēt arī pati esmu aizmigusi blakus, bet, ja lieku gulēt savā gultiņā, tad parunājos, izstāstu, ka nakts, visi čuč, mums arī jāiet čučēt, stāstu, ka no rīta būs gaišs, ko darīsim utt., novēlu saldus sapnīšus un iedodu buču.

Kad biju maza, mums ģimenē bija teksts- Arlabunakti, čuči saldu miedziņu.
Tad tas likās ok un nasing spešal, pierasts jau, bet tagad- tik mīļi! (l)

vispār par bērnību Nazīc iespaidā, atceros kā man vecāki (tas bija retos gadījumos, svētkos) lika man uz plates pasakas, tie bija mani svētki bērnībā. Un kā tagad acu priekšā stāv plates bilde ar Bruņurupuci Diegabiksi :)

Mēs ģimenē izmantojam jau ļooti sen vārdu "čučēt", mamma bieži teica, ka laiks iet uz "čučumuižu" un deva mazā krūzītē pirms miega izdzert siltu pienu ar medu, man ļoti garšoja.

Bērnībā pirms miega visiem mājiniekiem novēlēju arlabunakti un iedevu bučiņu uz vaiga.

Es bērnībā vecākiem teicu - saldu dusu, neķer blusu! man tas likās tik forši! :D

Es saveejiem lasiiju pasakas.Atceros pasaku par seerkocinu paardeveeju un mans mazais "miilnieks" teica braalim-tuuliit mamma raudaas!Vini vienmeer prasija tiesi to raudamo pasaku!Vienmeer buca uz vaiga un saldu sapnu noveeleejums.
Tagad viiram vienmeer saku -ar labu nakti-es tevi miilu...diivaini,bet tiesaam taa saku!:)

Vienu periodu teetis man un braalim raadiija lellju teaatri ar muusu miikstajaam mantinjaam no aiz durvju stenderes. Mammai nepatika, jo teetis ir smiekliigs un mees pirms guleeshanas sasmeejushies peec tam nevareejaap aizmigt. Bet atskaitot to periodu vienmeer ir vienkaarssh "arlabunakti"

Es kaa iemaaciijos lasiit, taa pati sev pasakas lasiiju, dazhreiz pat pa kluso ar bateriju, jo es vienmeer esmu bijusi puuce un nu nevareeju es aizmigt, kad vecaaki teica, ka gaisma jaasleedz laukaa. Joprojaam lasu pirms guleeshanas.

Man tēvs bērnībā vienmēr teica: Labu nakti, lielu blakti! :D

mums mamma ar tēti lasīja pasakas :)

vēl bija kaut kas prikols, ko teicu pirms gulētiešanas, ar blusām un kuģi, kaut kas atmiņā sāk nākt. :D Būs jāpajautā Mammai. :D

pasakas man nelasīja, bet vienmēr pirms miega mamma nāca, iekokonēja (:D ) segā un iedeva arlabunakti buču.
tagad es joprojām ritinos segās. nevaru pagulēt, ja nav sega aptūcīta apkārt, vai draugs apķēris. un arlabunakti buča arī visu laiku tiek :D

(ne no mammas) :D

Mans viirs katru nakti,kad mani apkamj,saka- noteikti ruupeesies par mani visu atlikuso dziivi...miili skan!:)Mees nemaz tik "salds paaris" neesam 24/7,bet loti patiikami dzirdeet taadus vaardus.