Sadot pa muti

Šēka un Sibilla es arī jūsu bariņā,pēc šī JG tiku pat pie zilas rokas sitot :D

par laimi nav bijusi táda situácija, lai es sistu sievietei, jo es kaujoties nepléstu matus, nesistu pljaukas un neskrápétos, bet mauktu riktígi ar dúri... man vienreiz naktí, tumsá uzbruka, vinjam laikam vél ilgi sápéja...

Neesmu ;) Bet, atskatoties uz pamatskolas gadiem, nožēloju, ka vienai kazai pa seju neiedevu :D

tagad staigā ar rētu uz pieres,

Man bijušais puisis izdarīja vēl stulbāk - 14 gadu vecumā padarīja klasesbiedru par invalīdu. Saķērās par kaut kādu sīkumu un iesita puikamk, kurš atsita sprandu pret radiatoru. Palika paralizēts uz mūžu. protams - netīšām. Tomēr tagad abiem ir jāsadzīvo ar to uz mūžu - gan tam, kurš ratiņkrēslā, gan tam, kurš dzīvo ar apziņu, ka ir atņēmis citam cilvēkam dzīvi. Tāpēc es vienmēr ļoti noraidoši izturos pret tādām lietām, jo - mazums, tev netīšām iesit tā, ka tu krīti un sasities neveiksmīgi. Vai arī otrādi - pati kādu pataisi par invalīdu. Kā lai dzīvo atlikušo dzīvi, ja zini, ka tāda sīkuma dēļ esi bijis gatavs to aizmrest prom?

Ance, es jau tā jūtos slikti par to, nebēr sāli rētās. :)

Tas tā smaidot, bet ja nopietni, tad skumji, ka dzīvē notiek tādas lietas. Es zinu negadījumu, kad puisis palika par invalīdu, metot draugu ūdenī un + vēl viņu pameta sieva, aizgāja pie viņa drauga, jo viņš uz mūžu ratiņkrēsla, nav kas pelna naudu, tas gan ir pretīgi.


Bet mēs ar šo meiteni ar rētu uz pieres :D (es atļaujos smieties, jo rēta nav izteikta un liela) esam ļoti labas draudzenes, tā sakot - kas ķīvējas, tas mīlējas. :) :) :)

Nazi, kam Tu siti? :D

Vieniigais, kam esmu situsi, ir braalis. Mees nepatikaam viens otram un vai nu biezhi kaavaamies vai arii stundu staaveejaal iekjeerushies viens otra matos un nelaidaam valjaa.

Pat pljauku nevienam neesmu uzshaavusi. Gruustiijusies arii nee. Vienu reizi peec balliites gaajaam ar draudzeneem maajaas un mums pieseejaas kaut kaadas 4 stulbenes, saaka saukt par debiilaam cacaam, taapeec mana draudzene nedaudz pameediijaas :D un tad saakaas. Kad jau bijaam pagaajushas kaadu gabalinju, taas stulbenes saaka mums skriet pakalj, sastaajaas aplii ap mums, saaka gruustiities. Ja mees buutu kausles, tur buutu bijis palatiigs vistu kautinjsh, bet mees toch kaa taadas cacas tikai kaut ko muldeejaam un baidiijaamies no vinjaam. Viss beidzaas labi :D kaut kaads puisis mums paliidzeeja, un mees skreejaam prom. Peec tam atskatoijaamies un taas meitenes sita to puisi. Saucaam policiju. Bet vinjas arii izskatiijaas peec taadaam pieredzeejushaam, prastaam kausleem.

Tikai bērnībā, tad kāvos gan puišu dēļ, gan aizstāvot kādu. :D Bet nu jau vairs neesmu kauslīga.

Bērnībā ar puikām no liela gabala draudzīgi mētājāmies ar sniega pikām. Tad viņš mani nosauca sliktā vārdā, un ka metu šim..puika gandrīz akls palika. Pārbijos līdz nāvei, un no tā laika domāju līdzi, ko daru. Ir arī pļaukas sistas un skrāpēšanās, bet tas sīkums...

Kaitiņa, tas nebija domāts, lai bērtu sāli! :)
Patiesība man patika tav'qa komentārā tas, ka tu nožēlo izdarīto un forši, ka esiet ar meiteni vēl draugos. :)

O, uzreiz atcerējos kkādas meitenes no Ķengaraga, viņām ir sava banda, kaujas kā no MMA :D vienreiz bija atbraukušas uz manu rajonu, kad biju sīkā un sita vietējos pusaudžus, zaga viņiem telefonus un atkal sita..bet tas bija, jo viņām bija kaut kāds kašķis ar vienu meiteni, par ko dabūja trūkties visi, kas tad atradās tur.

Nazīt, parfait ballītē?

ar meitenēm gan laikam neesmu saķērusies,bet ar puišiem gan :D ar brāli mūždien bērnībā kāvāmies līdz asarām :D
vēl tagadējam draugam esmu situsi pļaukas,parasti tad,kad viņš ir dzērumā,un viņš visādas muļķības runā strīda karstumā, un tad es viņam saku: kādus sū*us atkal tu runā?? un hujakšš- seko pāris pļaukas :D forši tā izlādēties :D

bērnībā esmu. tagad gan nē. :D

domāju, lai es iesistu mani būtu kaut kā īpaši jānokaitina. nezinu pat kā. un kam...
esmu vējīga būtne nespētu izmantot spēku šados nolūkos.

parfait negribu skaļi teikt :D

disaster nē

Pirmā un vienīgā reize bija 5.klasē, pēc tam vairs neviena neuzdrošinājās mani izaicināt :D Ar brāli bērnībā bieži sanāca cīnīties par pokemonu fiškām un ko tik vēl ne, tapēc man bija labas iemaņas :D Bet principā nav man bijuši ne nopietni strīdi ar kādu meiteni, ne roku palaišana.

Protams, ir bijusi tāda niķīga vēlēšanās, bet kaut kā vienmēr tam esmu tikusi pāri. Vīriešus arī nesitu - viņiem metu ar dažādiem priekšmetiem.

Dusmu uzplūdā esmu tikai iedevusi pļauku...tajā momentā jutos sasodīti labi :D

Kaut kādā 7.klasē bijusī 'labākā draudzene' bija iedzērusi un diskotēkas laikā nāca meklēt kašķi. Tad nu aiz stūra sākām izskaidrošanos. Kad pienāca brīdis kauties,tad viņai visa drosme bija kaut kur pazudusi.
Apkārtējo meiteņu saucienu iedrošinātas,viņa mēģināja man iesist un aiz matiem pavilkt,bet es izvairījos un iesitu pamatīgu pliķi pretī. Riebīga sajūta,ja godīgi. Man tas viss likās muļķīgi un bija kauns pašai par sevi,tādēļ devos prom.

Es vispār parasti nekad tādās situācijās neiesaistos un neiekļūstu,tikai pirms 3 nedēļām,ārzemēs klubā,biju ceļā no tualetes uz savu galdiņu un vienkārši piestāju kkur,lai aši atbildētu uz sms,kad ar mani sāka sarunu iereibis vīrietis. Es gandrīz galvu no telefona nepacēlusi,atbildēju,ka neesmu ieinteresēta un lai liekas mierā.
Viņš vēl pāris frāzes pateica un atgriezās pie sava galdiņa. Es jau gandrīz turpināju iet tālāk,kad pie manis pienāca sieviete un sāka teikt,ka sados man pa muti,ja turpināšu līst klāt viņas vīram.
Es uz viņu paskatījos ar tādu-srsly? skatu un pateicu visu ko domāju par viņas vīru,kurš viņai esot 1m attālumā flirtē ar citām meitenēm.
Viņa sadusmojās,bet es aši iemuku pūlī. Pēc tam gan atlikušo vakaru metu acis pār plecu vai tik viņa neparādās.
Sieviešu kaušanās man liekas kaut kas stulbs un dzīvniecisks. Man tas neliekas pieņemami.

Debija, vīrieši pelnījuši ''smago'' artilēriju :D