Dāmas, man jūs vajag!
man jau labu laiku ir aizklīdusi mana tā harmonija...piemēram-laiku atpakaļ man nebija problēmu paņemyt vienu maiciņu un man galvā jau automātiski parādījās tēls kas jāvelk klāt lai izskatītos satriecoši un justos pārliecinoši...jau pēdējo gadu man ir kautkāds bardaks galvā, ka man nepatīk kā izskatos, jūtos utt...mēģinu kaut ko mainīt...ir jau tā ka wow, bet nu nav kautkas tas...domas arī tādas, ka agrāk pa debesīm biju, ka visas domas vērsu uz pozitīvo, tiešām no sirds teicu labus vārdus citiem vai klusībā vēlēju laimi kādam.... tad tagad liekas, ka esmu ne tikai nokritusi uz zemes, tak vēl un bāžu kā strauss galvu zemē...es varētu rakstīt un rakstīt, bet es šodien sapratu, ka man trūkst tās harmonijas pašai ar sevi...un laikam arī uzticēšanās sev arī pazudusi...vienvārdsakot esmu tākā nogājusi no sliedēm...varbūt ir bijis kādai līdzīgi un var padalīties pieredzē kā tikāt ar to galā, vai arī kādai ir kāds vienkārši ieteikums ko darīt.... Lai visām jauks vakars, mīļās!! :)))