Milestiba

Man šķiet, ka mīlestība nepazūd, bet vienkārši rodas pieradums, kas liek domāt, ka mīlestība ir mazinājusies.

piekritīšu Laviizei

Piekrītu Lavīzei, lai nerastos tā pieraduma sajūta, tad ik pa laikam jāmeiģinā uzšķilt to dzirksteli no jauna

Manuprāt, mīlestībai ir vairākas stadijas, un kad rodas tas pieradums, tad jāievieš kaut kas no jauna, lai viss ataustu kā sākumā :)

pazuud gan. man taa bija. pienaaca briidis, kad man vinjsh kljuva vienaldziigs un prombuutnes laikaa ne grama nepietruuka. agraak nevareejaam pat pusdienu buut skirti.

Uguns arī izdeg,ja tai neliek klāt malku! ;)

es domaju,ka var pariet vai saprast,ka ta nebija milestiba, bet gan kaisle. tad cilvekam nokrit brilles un vins saprot,k otrs patiesiba ir tads vai sitads, respektivi , ne tads ka sakuma.

Ar īsto nekas nepazūd.

es domaju,ka var pariet vai saprast,ka ta nebija milestiba, bet gan kaisle. tad cilvekam nokrit brilles un vins saprot,k otrs patiesiba ir tads vai sitads, respektivi , ne tads ka sakuma.

manaa gadiijumaa - es pati mainiijos, taa nebiju vairs vecaa es, kas to cilveeku miileeja. visaadi var gadiities.

Tad, kad nokrīt rozā brilles, tad viss mainās.. tad saproti, kas ir kas, kā ir īstenībā.. vai tas visu laiku ir bijis pieradums vai nē.. ja nē, tad dzīvo tālāk un mīli joprojām.. ja jā, nu tad kāda tur mīlestība.
Jūtas var mainīties arī tad, ja otrs pieļāvis kādu kļūdu.. piemēram, samelojis par kko lielu, piekrāpis u.c lietas.

Piekrītu Jasmīnei! Ar īsto nekas nepazūd - vismaz tā tam nevajadzētu būt! :)

Pie ''īstajiem'' ķipa rutīna baidās ierasties? :D

Nē, pie īstajiem rutīna var būt, var būt kaut kāds panīkums un neapmierinātība, ka viss ir tik vienmuļi, bet ja tas ir "īstais" tad jūtas nepazūd (un pat ja kādreiz liktos, ka pazūd, tad tajā brīdī, kad saprastu, ka var zaudēt šo cilvēku - tad atklātu, ka nekur nekas nav pazudis)
Mīlestība, arī tā "mūžīgā"(lai gan, kas mūsdienās vairs spēj būt mūžīgs? Reti kas...), negarantē to, ka rutīna nevar parādīties, vai ka otra pusīte var sākt jūs tracināt (precīzāk kādas iezīmes, paradumi - ne jau pats cilvēks) - tas viss var būt, bet, neskatoties uz to visu, tāpat saproti, ka bez viņa nevari un negribi - labāk, lai ir rutīna - bet ar viņu, labāk, lai viņš ar savu rīcību tevi tracina, nekā atstāj tevi vienu... (l)

Ir tāda mīlestība kur mīlestība nepazūd pat tanī mirklī kad no dusmām otram gribas arī noraut galvu

Pazūd, ja par to nerūpējas ..

mīlestība...īsta mīlestība, tā, manuprāt, nepazūd. Iezogas rutīna, bet to var aizdzīt. Tāpēc saka, ka attiecības jākopj. Nevar šķirnes suni tikai barot, nestrādāt ar viņu, un cerēt, ka sacensībās uzvarēs. Nu kaut kā tā:)

cita lieta, ka mīlestība pazūd vai mēs to dzēšam, ja daram visu, bet nav atsaucības no otras puses.

pazūd pazūd, tas var pat notikt vienā dienā kad no rīta pamosties un saproti-viss ,jūtas vairs nav.. pēc pieredzes.
nekas jau nav mūzīgs šai pasaulē.