pirms kāda laika biju lietvede, Rīgā, vismaz amats skaitījās, īstenībā biju tulks, sekretāre, jurists, personāla specs viss vienā, saņēmu 450 uz rokas.
vēl pirms tam iepriekš biju administrātore citur - tur 460 uz rokas.
Bet tie ir bijuši LIELI uzņēmumi, darba pienākumiem ir bijusi liela atbildības pakāpe, pašai ir bijis jāplāno savs darbs, nekad neviens nav norādījis, ko darīt, taču mana alga vienmēr sākumā ir bijusi zemāka, tikai parādod sevi, darba rezultātos esmu nonākusi pie šādiem cipariem. Strādājusi vienmēr esmu vairāk kā 8 h dienā, darbu ņemu uz mājām, strādāju ne tikai darbā uz vietas, tiesa šobrīd tā jau ir slimība, kaut arī tā verētu vairs nedarīt, nesplēju nestrādāt līdz nakts vidum, neplānot darbus mēnesim uz priekšu.
Šobrīd esmu uzņēmumā, kur man ir daudz lielāka atbildība, alga aptuveni tā pati, sfēra cita, amats pilnīgi cits, taču tur ir daudz citu bonusu, kas šo darbu padara 2x pievilcīgāku, milzīgas prēmijas utml. Toies šeit mani nebūtu ņēmuši, ja nebūtu iepriekšējās cilvēka orķestra pieredzes, kad prasīju vadībai kāpēc paņēma mani, saņēmu atbildi - jo tik ilgi izturēji tur, un tai darba vietai ir īpaša slava, ka tas jau vien par manām darbspējām daudz liecina.
p.s.
ko es ar šo gribēju pateikt? ja šobrīd tavs darbs devējs tevi nenovērtē pietiekami, ļoti iespējams novērtēs nākamais darba devējs neatsveramo pieredzi, kas palīdzēs iegūt darbu un augt karjeras ziņā..