Papildinot Libras teikto - burvīga filma, taču nebiju domājusi, ka būs tik smaga.
Kad asaras bija rimušās, aizdomājos , kādēļ tik ļoti gribējās raudāt, un sapratu, ne jau tīģera dēļ (lai gan arī ), bet pati sevis.
Galvenais varonis piedzīvoja traģēdiju, bet , lai būtu vieglāk, iztēlojās to krasaini, koši. Katru stāstu var izstāstīt dažādos veidos. Te nu es nonācu pie secinājuma - (galīgi prasti un līdz minimumam neemocionāli sakot) - viņš no citroniem uztaisīja limonādi, bet es no limonādes taisu citronus. Ja viņš bija viens pats tiešām traģiskā situācijā, bet iztēlojās to vieglāku esam (vai vieglāk paciešamu), tad es no siltas istabas, ģimenes, labas veselības un vienīgajām problēmām -attāluma un skolas sevi visu laiku iztēlojos dreifējam laivā Francijā, manas vētras ir skola, kura kā ūdens smeļas mutē, un pati pieraudu okeānu, skumstot pēc mājām.
Savā vēlmju kolāžā esmu aizmirsusi pašu galveno - mainīt attieksmi. :)