Eksāmeni

Kādos veidos tik nav špikot un kā tik tas nav slēpts. :D Iepriekšējā vakarā. :D

stundu pirms eksāmena atvēru pierakstu kladīti
kaut kādus "kreisos" ekšus bez problēmām tā var nokārtot. vismaz es :D

Man jau sesija bija decembrī, tā kā tagad miers :)
Parasti mācos iepriekšējā vakarā, ir sanācis arī eksāmena rītā, bet parasti viss ok!

Tas gan nebija eksāmens, bet vienas ieskaites laikā gadījās palikt pēdējai klasē, jo cerēju vēl ko nošpikot. Tā jau viss būtu oki-doki, tikai skolotāja izdomāja stāvēt pie mana galda un skatīties manā ieskaitē, a man ta milzīgs (gandrīz a4) špikeris taisni zem ieskaites! Nodot ieskaiti es nevaru, gribu es to vai nē, atņemt arī nevaru ļaut, milzīgo špikeri neitrāli novākt arī nevaru. Pilnīgi godīgi - es biju ļoti tuvu tam, lai novērstu viņas uzmanību ar "Eu, reku kentaurs jums aiz muguras!"

Beigās viņa to ieskaiti pati savāca un, par laimi man, abas izlikāmies, ka mans ļoti uzkrītošais špikeris ir tikpat ierasta un nevainīga lieta kā pildspalva manās rokās.

Bet todien es gandrīz apmīzos.

Troy, labs!!!! :D Es iedomājos, kā tu juties. Man ir gadījies līdzīgi ar mazo špiķerīti, bet pasniedzēja beigās tomēr aizgāja projām. Bet nu jā, šausmīgi. :D

Troy -:D:D

Eksāmens bija jūnijā,draudzenei bija diezgan lieli špikeri viņa izvilka viņus ārā un nevarēja dabūt atpakaļ savā mazajā kabatinā un man bija plāna, mazliet caurspīdīga vasaras kleita tāpat kā viņai, lai izietu ārā izdomāja špikerus aizbāzt aiz apakšveļas, tad speciāli gāju ārā no telpas baigi sagriezusies uz kreiso pusi, jo pie labās kājas man bija milzīgs špikeris, kurš vēl spīdēja cauri

Labs, Troy:D
Mums bija paredzēta ģenētikas ieskaite kādiem 50 cilvēkiem lielajā auditorijā. Pirms tam jāizlasa(arī jāzina pēc tam:D) kādas 7 prezentācijas, katrā ~120 slaidi. Sapriecājos, ka auditorija, pēdējās prezentācijas tikai pārskrēju ar acīm, visu safočēju telefonā ar cerību mierīgi špikot. Negaidīju, ka auditorijā visi tiks sadalīti ik pa divām vietām un pat starp katrām divām solu rindām viena brīva, pa kurām kursēja nemitīgi kādi 6 "sargi" :D Reāli bija bail pat pakustēties. Un starp to visu bija jāsaņem 25/40 punkti, lai būtu sekmīgs. Paļāvos uz svēto haļavu un reāli tai reizē izbraucu cauri.

Kopš tā laika bieži draudzējos ar Haļavu:D

vai, cik bieži gadījies tā kā Troy :D

Vēl kādi atgadījiumi?

Ar draudzeni vienmēr rakstām kopā špikerus.. garākais bijis 7m uz eksāmenu, kuru pat nesanāca izmantot - izrādījās, ka visu zinu :D

Bet parasti izmantoju kleitas, svārkus, kur paslēpt špikerus :)

Bija eksāmens uz kuru visi kursā gatavojās ļoti cītīgi, jo tas bija vadošais priekšmets. Tika lasīti un kolektīvi tukoti visi semestra teksti, veikta apmaiņa ar pierakstiem, izmantota teju visa ieteicamā literatūra un noterorizēts viss augstākais kurss. Rezultātā - pienāca eksāmens, izdalīja jautājuma lapas - visiem viens variants. Ārkārtīgi sapriecājāmies.
Kad apskatījām jautājumus, pamatīgi aplauzāmies un visi 90 cilvēki piecēlāmies un smuki pametām auditoriju. Eksāmens ilga apmēram trīs sekundes. :D

Mums eksāmens civilprocesā bija ar biļetēm, kas jau iepriekš bija, jautājumu nebija maz.

Biju diezgan lielā šokā, kad draudzene ieradās uz eksāmenu ar špikeri, kuram bija satura rādītājs un pats špikeris tik liels kā pats civilprocesa likums.

kas jau iepriekš bija

kas jau iepriekš bija zināi, tāpēc bija tikai jāsagatavo atbildes un jāvelk laimīgā biļete.

Kā jau visām - visur sabāzti špikerīši, visdažādākajos izmēros, protams telefons, reiz pat no grāmatas špikoju, lai gan bijām tikai 2 studenti :D

Bet atceros reiz, ka pirmajā kursā kavēju uz anatomijas eksāmenu un kā likteņa pirksts bija tas, ka kāpjot no sabiedriskā, kurš piestāj gandrīz praktiski pie skolas, mani uzrunā kundzīte gados, kurai vajag palīdzēt tikt līdz protezēšanas klīnikai, es protams atteikt nevarēju, ņēmu tantuku aiz rokas un vedu, iekšēji gan nenormāli uztraucos, ka nokavēšu eksāmenu, bet pats interesantākais bija tas, ka sarunas laikā, tantuks pastāstīja, ka pati 19 gadu vecumā studējusi medicīnu, taču neveiksmīgi izkāpusi no tramvaja, un tāpēc tgd viņai protēze, arī man tajā laikā bija 19 un studēju medicīnu, un jā, eksāmenu nenokavēju un tiku pie samērā apmierinošas atzīmes :)

Man kauns par sevi joprojām:D 9.klases matemātikas eksāmenā aizmigu uz galda:D Biju tik pārbījusies no eksāmena, ka iepriekšējā vakarā "iešāvu":D