Čau, man arī tāda pati problēma kā raksta autorei.
Situācija praktiski gandrīz tāda pati. Esmu no šīs darba vietas tik pat kā aizgājusi (dokumenti tur vēl ir, bet rītdien jāiet tiem pakaļ jo jaunajai darba vietai vajag) .
Lai netaisītu atsevišķi tādu pašu diskusiju...:
Strādāju (pirms tam) vienā no sporta klubiem pašā Rīgas centrā. Atlūgumus uzrakstīts jau mēnesi atpakaļ. Darbs ''it kā'' skaitās ar līgumu. Bet ir viens BET .Līgums - tai brīdī, kad tika aizpildīts divos eksemplāros ar manu roku. (priekšniece lūdza aizpildīt un atstāt viņai fitnesa klubā un viņa parakstīs, jo tad uz doto brīdi viņa nevarēja ierasties) . Tātad - līgums joprojām pie šās. Un nebrīnos ka jau izmests. Viņai to prasīju (savu eksemplāru parakstīto) atnest. Bet viņa mūžīgi ''aizmirsa'' to mājās. Es nesaprotu, kāda velna pēc viņa to sasodīto līgumu nes uz mājām, ja tam ir vieta uzņēmumā?
Ar algu ir tieši tāpat - gaidu savu pēdējo algu. Teica samaksās pirms ziemassvētkiem. Nebija! Svētki sabojāti, paldies mīļo priekšniec!
Pa starpai, kad svētki nebija un bija darba dienas es viņai zvanīju, gan rakstīju sms. Ignors. Mani nervi neizturēja un es aizgāju uz darbu, cerēdama ka satikšu šo. Bet man bijusī kolēģe teica,ka viņa būs tikai pēc 1.5 h. Pagriezos un aizgāju. Netaisījos gaidīt un turklāt bija jau vēls.
Šodien es viņu sazvanīju, protams ka ne caur savu telefonu. Pacēla. Un teica, ka naudu esot aizskaitījusi un ka viņai ir jābūt. Labi, nevajag di***! (nodomāju pie sevis) . Naudu šodien tā arī savā kontā neredzu, bet viņa apgalvoja ka vajag tai ienākt. Šī nav pirmā reize, viņa konkrēti pūš miglu acīs.
Vēl mēs šodien sarakstījāmies caur īsziņām. Bet tas tā. Man katru mēnesi kopš es tur sāku strādāt bija jācīnās par to, lai viņa ''saņemtos'' un uzskaitītu man naudu. Takā savā ziņā elle ir bijusi vienmēr tur.
Protams, jau iečekoju valsts darba inspekcijas un valsts ieņēmuma dienesta mājas lapas. Norakstīju Tel.nr. un esmu gatavībā zvanīt, ja alga neieskaitīsies rītdien līdz pulkstens 12:00 manā kontā. Man nav savi nervi jānoēd.
Man ir arī savas lietas ko stāstīt šīm valsts inspekcijām. Nauda kasē netiek sista, mistiskās atskaites, alga tiek ( tiek skaitīta no darba devēja konta, nevis no uzņēmuma bankas konta)
vēl un vēl ir ko stāstīt. Takā esmu kaujas gatavībā! Manai pacietībai ir robeža un šis bija pēdējais piliens. Neesmu nekāda mazā, pelēkā pele kuru ap*** ap stūri.
Un nevajag te gudri sprediķot vienai otrai par to, ka ''rupji'' , agresīvi ir izklāstīta problēma. Nedod dievs nokļūsiet pašas šādā situācijā. Interesanti ko teiktu. Gan jau matus no galvas rautu ārā tāpat, jo nebūtu par ko ēst un nomaksāt rēķinus.
Saprot tas, kurš pats ir izgājis tai ellei cauri.
Un neuztveriet to personīgi.