Kāda ir lasījusi 100 vientulības gadus, mehanisko apelsīnu vai stikla pērlīšu spēles? Mammas plauktā stāv
Simt vientulības gadu ir grāmata par Buendiju dzimtu 100 gadu griezumā Latīņamerikā. Rēķinies ar to, ka vienā brīdī Tev sajuks, kurš ir kurš dzimtas loceklis, ārkārtīgi daudz darbojošos personāžu. Romāns ļoti neparasts, ar maģiskā reālisma piesitienu, kur no realitātes pēkšņi tiec iemests mītā. Tipiski Markesam:) Man personiski daudz vairāk uzrunāja viņa "
Mīlestība holeras laikos.
Mehāniskais apelsīns - man šķiet, ka tā ir grāmata, kuru lasot nevar palikt vienaldzīgs. Patīk/nepatīk - tas jau gaumes jautājums. Es pat nezinu, vai par šo grāmatu šādās kategorijās ir iespējams runāt:D Darbs ir par to, kur meklējamas nežēlības, vardarbības, ļaunuma saknes cilvēkā un vai citiem ir tiesības lemt par citas personas derīgumu/nederīgumu. Romānā jūtams plašs filosofiskais apvārsnis, taču pieļauju, ka liela daļai šāda veida literārie "dubļi" var būt diezgan traumējoši...
Stikla pērlīšu spēli lasīju ļoti sen, maz no lasītā aizķēries atmiņā. Katrā ziņā nav viegls pirmsgulētiešanas romāniņš:)