man jau kādu laiku riebjas mana dzīve, nu labi riebjas varbūt būtu par skarbu teikts, bet vienkārši neko negribu un viss kaitina. domājams lielākais akmens manā dārziņā būtu tas , ka strādāju darbu, kas man nepatīk (protams, esmu priecīga, ka man vispār tāds ir ) un alga ir ap 120ls mēnesī, citreiz tikai 100ls. un jā neko labāku neizdodas atrast, jo dzīvoju mazpilsētā un jāpriecājas, ka vispār ir kkāda naudiņa, bet ar to ne tuvu nepietiek , lai normāli dzīvotu. lai pārceltos uz Rīgu un strādātu, man nepietiek naudas un jā, ko tad es tur darīšu? man ir tikai vidusskolas izglītība, jo vecākiem nepietika naudas, lai varētu sūtīt kur skolā , nerunājot par kādu budžetu, bet pat tādu lietu, kā dzīvošanu Rīgā. bet tas tā, tāpēc es atradu darbu un strādāju. bet tāda sajūta, ka visa mana jaunība kkur aizpeld, man nekad nav naudas , lai aizbrauktu kur atpūsties , vienalga kur, uz jūru vasarā, uz kalnu ziemā. es tikai sēžu mājās, darbs - māja - darbs utt. jaunais gads, protams, pagāja mājās pie tv, labi aizgāju paskatīties salūtu un viss. jā es zinu, ka būs meitenes,kas teiks, samierinies daudzām tā ir, nav ko vilkt utt. ne tu viena tāda. saprotu, saprotu, bet vai tik slikti ko labāku gribēt? kā īsti kur iekustēties? būtu jau vēl labi, ja būtu kāds ar ko papļāpāt, izkratīt sirdi, bet nevienam nekad nav laika. vecāki ar man tādi savās dzīvēs iekrāvušies, un jā viņi tā īsti arī nesaskatītu nekādu problēmu, viņiem strādāt visu mūžu par minimālo liekas normāli. un vispār kur Rīgā varētu mācīties par pavāru pēc vidusskolas, bez maksas? es skatos, ka ir ar vidusskolu kopā, vai par maksu tikai :(
275
