būsi nepieejama, bet neviens nepieies.

Man ļoti patīk izteiciens "būt iekārojamai, bet nedabūjamai" (protams, līdz brīdim, kad atrodi to īsto). Tas arī ir tas uzvedības modelis, kas ļauj tieši viņam aplidot un censties iegūt to, kas ir iegūstams grūtāk, kur ir noslēpums :)

Ir taču atšķirība starp nepieejama un uzmācīga. Vīrietim jāļauj būt vīrietim un jāņem groži rokās. Es personīgi, negribētu vīrieti, kurš nezina kā meiteni uzaicināt uz randiņu. Nepieies čalis, kurš Tev iepatikās? - nu, neko, nav lemts, bet neiešu takš kārties kaklā. Reputācija svarīgāka :)

Man arī klubā bija līdzīgs novērojums.. Bet rodas jaut. kas tad tie par puišiem, kas pavelkas uz uzmācīgām meitenēm.. pieļauju, ka tādi, kas grib viegli un ērti dabūt 1 nakts sakaru. Vai mums tādi puiši ir vajadzīgi? Nez vai..

Es cenšos parasti klausīt sirdsbalsij, kad vēlos ar kādu iepazīties.. Protams, parasti visneveiklāk sanāk, kad puisis tiešām patīk :)

Nu ir jāatrod zelta vidusceļš.... puiši mūsdienās tiešām vairs nav tādi džentelmeņi un viss notiek savādāk... BET tomēr puišiem lielāko ties ir medību instingts... tas ir... mednieks ejot mežā, grib nomedīt ko lielu un pamatīgu, ja gadās pa vidu mazie zaķīši nošauj arī tos, bet iet tālāk, jo interesantāks jau ir medījums kurš jāmedī... Taču vīriešiem nepatīk vilšanās...

Ideālais iz vidus ceļš... ledus karalienes nevienam nepatīk... ultra pareizās arī nē... arī maukas nevienam nepatīk ilgāk par to 1 vakaru... nu labi varbūt patīk, bet telefona grāmatiņā tiek paturētas ar atzīme ( sexam)....

Tātad vidusceļš - jauka, komunikabla, galvenais laba humora izjūta, atvērta, ne augstprātīga un ieodmīga, tāda kura iesaistās sarunās, paflirēt, bet nav vulgāra un uzmācīga.

http://www.youtube.com/results?search_query=ivo+fomins+es+tevi+gribu&oq=ivo+fomins+es+&gs_l=youtube.1.0.0.1464.15924.0.18256.14.8.0.6.6.0.60.420.8.8.0...0.0...1ac.1.nmYbJsHUj2E
Ja nav zaļā gaisma acīs, tad ar nekas nebūs.

Neizlasīju par īsti visu jautājumu.
Uzskatu, ka cilvēki ir ļoooooooti dažādi un visus nevar mest vienā maisā. Ir forši puiši, kuri ir arī seksīgi un gudri, kuri vispār neiet uz tādām ballītēm, kur ir tādas meitenes. Ir, protams, arī tādi, kas tikai tādā sabiedrībā vien dzīvo.

Es savā dzīvē līdz vidusskolas beigām gandrīz visu laiku pavadīju to otro klātbūtnē. Puiši nāca un gāja, visi tādi, kaut kādi, garām skrējēji. Līdz es sapratu, ka vides nomainīšana paver plašāku skatu uz pasauli. Sapratu, ka tie iepriekšminētie bija tikai kaut kādi lamzaki, pretīga sabiedrības daļa. Nokļūstot patīkamu cilvēku sabiedrībā, robežas izzūd pašas no sevis, jo neviens neuzskatīs, ka sieviete, kura pati uzsāk sarunu, ir traģēdija.

Es ar visiem saviem otrā dzīves posma vīriešiem esmu iepazinusies pati uzsākot sarunu. Un vienmēr esmu pastāvējusi par to, ka tas ir pilnīgi normāli. Nevienam nekad tā nav likusies kā uzbāzība. Saruna ir un paliek saruna. Vai tā kaut kur tālāk vedīs un kā tas notiks, to rāda nākotne, kad viena jau vairs visu uz sevis neuzņemsies jebkurā gadījumā.

What you get is what you give! Atkārtošu absoulūti patieso Back teikumu. Izlasi pati vēlreiz, ko un galvenais KĀ esi uzraktījusi. Sieviete, johaidī! Es tā tagad te kratu pirkstu, bet nu - kā Tu runā! Ja es būtu vīrietis, es arī negribētu cīnīties par sievieti, kas spējīga uz tādu domāšanu un izteiksmi. Varbūt sāc ar to, ka vienkārši kļūsti....jauka?

Pirmkārt un galvenokārt jāatceras, ka vīrieši ir dažādi! Tāpēc viss turpmākais bus no manas pieredzes un skatu punkta un nekādi neattiecas uz visiem.

Man ir svarīgi, lai sieviete sākumā nav pārāk noslēpumaina, jo es precīzi zinu, kādu sievieti sev vēlos un gadījumā, ja viņa reāli neko par sevi neatklāj, es ātri zaudēju interesi. Kāpēc? Tāpēc, ka man nepatīk ledus karalienes. Tomēr atklāšanās uzreiz arī nav vēlama, jo tad informācijas ir par daudz. Mans ieteikums būtu apmēram tāds šai jomā - Esi pietiekami atklāta, lai čalis nezaudē interesi, tomēr mazās devās, lai Tevis iepazīšana aizņem tik daudz laika, kurā rasties jūtām. Ja interese no vīrieša tiek zaudēta - nekas slikts tas nav! Tas nozīmē, ka viņš Tevi iepazīstot saprata, ka tas viņam neder .. ļoti labi, jo priekš kam būt ar cilvēku, kurš negrib būt ar Tevi? Tikai sevis mocīšana. Un visi mēs labi zinām, ka ļoti grūti atrast cilvēku, kur ķīmija un jūtas ir abpusējas.

Par tām, kas karas kaklā - var jau mēģināt man uzkārties, bet rezultāts būs diezgan brutāls .. jo šāda sieviete vienkārši tiks atšūta, ja mani mēģina noskūpstīt vai ko vairāk bez manas piekrišanas un es neesmu iniciators, tad jā, labāk neteikšu :D .. Tomēr izrādīt interesi ir pozitīvi, bet tikai tik daudz, lai es sievieti pamanītu! Tas ir viens skatiens tā, lai mūsu skatieni sastopas .. vai noiešana man garām tik tuvu, lai es sievieti pamanu .. galvenais, lai nav uzmācīgi. Ja esi man tādu signālu devusi un es netuvojos tuvākās pusstundas laikā, tad sieviete mani neapmierina vizuāli vai esmu jau noskatījis citu medījumu:D Vai arī vienkārši neesmu ieinteresēts iepazīties, jo esmu atnācis ar savu kompāniju un tādā gadījumā dejoju tikai ar meičukiem no savas kompānijas. Tādā gadījumā manu uzmanību var iegūt tikai pienākot klāt un uzsākot sarunu vai uzaicinot uz deju .. tā kā esmu pieklājīgs, tad neatteikšu un vismaz viena deja garantēta, kuras laikā tad var mēģināt iegūt manu interesi. Ja esmu kopā ar kādu, tad šīs dejas laikā es došu zināt par to. Ieguvums būs tāds, ka varēsi meklēt nākamo, kas iepatiksies, būsi jauki padejojusi, jo es labi dejoju :D .. tā kā winwin situācija :D Galva tīra nākamajam medījumam un labi padejots pie reizes :D

Es ceru, ka atbildēju uz autores jautājumiem .. ja tomēr vajag ko vairāk - jautā .. pakomentēšu :)

kamēr manā acu priekšā tādas ... meitenes ... piesūcās tam, kuram būtu jāiekaro mani. Traki ir tas, ka jauniem puišiem tas pat patīk..

liekas, ka esi vnk iedomīga un puišiem pati nepatīc, jo, ja puisis tiešām tevi gribētu uzrunāt, tad viņš to arī darītu. nezinu kādā sabiedrībā uzturies, bet nu parasti, kur es esmu, puiši ir tie, kas sper pirmo soli.

Kas attiecas uz iniciatīvas izrādīšanu - jā, jāpiekrīt vien ir, ka arī mani nomedī parasti tās, kas izrāda iniciatīvu, bet tā ir tikai tāda kā zīme, ka viņa ir atvērta piedāvājumiem nevis kāršanās kaklā. Pāris reāli piemēri:
1) Random iepazīšanās portālā parasti gadās sarunāties ar vairākām vienlaicīgi .. lielākas iespējas ir tām, kas reāli piekrīt tikties :D Es parasti negaidu 2 nedēļas, lai pirmo reizi ieraudzītu sievieti .. ja sieviete nepiekrīt tikties, tad .. ļoģiski nekas tālāk nebūs :D Parasti arī sieviete dod signālu, ka labprāt kaut kur aizietu un teksts ir apmēram tāds:"Mēs ar draudzeni ejam šovakar dejot" - Viss .. man tas ir signāls piedāvāt savu kompāniju .. vai:"Eh, šodien atkal mājās jāsēž" - strādā .. nu kaut kā tā ..
2) Tas pats teiksim runājoties .. :"Eh, nezinu kur jauno gadu sagaidīšu", "Negribas piektdienas vakarā mājās sēdēt" .. tā pat nav īsti uzbāzība, vienkārši zīme, ka esi atvērta piedāvājumiem.

Bet es neesmu kautrīgs un saprotu mājienus .. ir kautrīgie un tādi, kas nesaprot mājienus .. vai arī negrib saprast, vai ir aizņemti konkrētajā laikā ..

Uzskatu, ka jābūt zelta vidusceļā - nevajag būt maukai, ne ledus karalienei. Domāju, ka jebkurš foršs puisis, kuram neinteresē nokniebties, novērtēs meitenes gan pieejamība, gan nepieejamība ;) Interesantas saruna vai deja, saglabājot savu noslēpumainību un savu vāveri biksītēs u.t.t. :D Nevajag uzreiz atvērties, nevajag mesties virsū, bet parādi, ka esi turpmākās uzmanības vērta meitene :)

lana_3853 - oj aj ā.. Kā tas iespējams? :D Kļūt jaukai, es domāju.

^^ - ļoti jauka un izsmeļoša atbilde. Kā Tu domā - vai tas mīts vai patiesība par to, ka kautrīgs dzīvē un kautrīgs sieviešu jomā nav viens un tas pats? Piemēram, ja puisis ir gana pašpārliecināts, vai varētu būt tā, ka pārliecība zūd viņa uzskatos vērtīgas sievietes priekšā? Jo esmu pamanījusi interesi, citādi nevar to nosaukt, bet ko nozīmē tas, ka nav turpinājuma? Un kā man rīkoties?

Man liekas, ka problēma ir nevis "maucīgās" meitenes, bet iekš tā, ka reti, kura meitene māk būt spilgta pati par sevi. Koķeti sūkt kokteili caur salmiņu ir forši sarunas laikā, bet ne sēžot vienai tumšā kaktā. :D
Sieviete ir personība - tev nav jāmedī, bet jāmāk izklaidēties vienai (pat esot draugu kompānijā). Topi pamanīta. Esi spoža un apmierināta ar sevi.

Sakatīt cilvēkos cilvēkus!

Jā, viennozīmīgi, tas nav viens un tas pats! Es vienmēr esmu bijis pašpārliecināts un drošs biznesa un darba vidē, saziņā ar draugiem un paziņām, taču skaistas un man iekārojamas sievietes klātbūtnē, īpaši iepazīšanās sākumā, kājas bieži vien ir mīkstas un es ļoti piedomāju, lai nenofeilotu :D Bet nu gadiem ejot jau esmu iemācījies to kontrolēt .. agrāk bija ļoti izteikti, jā .. pat reizēm paliku teikuma vidū un kaut kā nesakarīgi vārdu virknējumus veidoju .. brr .. atceroties zosāda uzmetās :D

Es nedodu padomus kā rīkoties :) Tā ir Tava izvēle un Tava dzīve, lēmumi ir tie, kas mūs padara atšķirīgus un izveido par personībām .. es Tevi tik ļoti nepazīstu, lai kaut ko konkrēti ieteiktu. Izmanto savu galvu un sirdi - tie Tev pateiks, kā rīkoties!

Uzskatu, ka jābūt zelta vidusceļā - nevajag būt maukai, ne ledus karalienei.

+++

Tas noteikti nebūs nekāds mierinājums, bet pirms kādiem gadiem četriem man bija līdzīga situācija. Ballītē, kur man iepatikās viens vīrietis, kurš arī par mani izrādīja interesi, bija arī viņa - kā no ķēdes norāvusies paziņa, kura, kaut arī ievēroja mūsu simpātiju aizmetņus, izdomāja, ka viņai arī interesē tieši šis vīrietis. Nu tā izpildīšanās bija ko vērta, ibiorio! Līdz tam man likās, ka tā notiek tikai 16 gadus vecai auditorijai domātās filmās, bet es redzēju dzīvajā izpildījumā konkrētu pakaļas bāšanu un grozīšanu pie deguna, nu visādus "netīšus" fizkultūras vingrojumus, kas lika svārkiem uzrauties un dekoltē noslīdēt, kamēr es ar šo vīrieti sēžot sarunājos. Neesmu dievgosniņa, bet esmu visnotaļ ieturēta (nu vismaz biju) un sapratu, ka es negrasos mesties cīņā.

Ieinteresēja vīrietītim šī persona ļoti, tik ļoti, ka tajā pašā vakarā uzskrēju virsū viņu fiksajam kādā tumšā kaktā. :D

Bet nu turpinājums tāds, ka pēc divu nedēļu pamenģēšanās viņš viņai uzlika ignoru un ar turboapgriezieniem sāka aplidot mani, lai gan jāsaka atklāti, ka uzstājīgi zvanījās un dūdoja klausulē viņš man jau minēto divu seksiņnedēļu laikā. Nu un paziņa man pēkšņi sāka zvanīt un tēlot draudzeni, stāstot diezgan detalizēti - kas, kā. Ruksene. Ieguvuma gan vairs nekāda, bet atriebības garša bija vaiii, cik salda, kad paziņa sāka stresot par to, kas noticis, kāpēc viņš vairs "nepiekāpj", bla, bla, bla, bet es tikmēr tēloju cienīgmāti šad tad atbildot uz viņa zvaniem, šad tad nē un ķircinot nabaga krāniņu.

Katrā ziņā Tavu sāpi saprotu un man ļoti bieži ir licies, ka man tomēr par maz tā veselīgā mauciskuma iedalīts. Nez, kas tur līdzams.

Visam jābūt ir līdzsvarā. Nevar no vīrieša gaidīt visus pirmos soļus, dažreiz arī sievietei ir jābūt tai, kas izrāda iniciatīvu.
Un, lai kā neticētos, ir jābūt apmierinātai ar sevi, lai kāds cits pievērstu uzmanību. Ja tu parādi un arī jūties kā personība, uzmanība ir garantēta. Atbildēt uz mājieniem nenozīmē atklāt visus noslēpumus, domas un sajūtas. Būt atvērtai nenozīmē kārties kaklā. Būt atvērtai nozīmē izrādīt interesi, saglabājot savus uzskatus, personību. Un, būt noslēpumainai nav nekas slikts. Nepieejamība ir tāda slikta lieta, kad vienkārši skaidri un gaiši ir pateikts, ka nē, es negribu.
Esi tu pati un pasaki par sevi tik maz, lai puisim gribētos uzzināt vairāk. Bet tik daudz, lai radītu interesi.
Kad ir patīkams cilvēks pretī, tās lietas notiek pašas no sevis. Vienkārši dažreiz vajag uzdrošināties un spert pirmo soli. Es esmu tā darījusi un ir ļoti patīkama sajūta. Nav receptes, k darīt un kā. Bet katrā ziņā nevajag baidīties arī no zaudējumiem, jo ir daudz meiteņu, kuras zaudē savu pašcieņu, lai iegūtu kādu. Un jābūt apmierinātai ar sevi. Tad tas līdzsvars starp kāršanos kaklā un nepieejamību radīsies pats. :)