Man vispār viss riktīgi ZB. Jau 5,5 gadus man neviena nav bijis. Mēģinu sev iestāstīt, ka nevajag jau arī, ja nav, bet tāpat tik bieži sirds sāp. Un es nesēžu visu laiku mājās - strādāju, atpūšos, izklaidējos. Reizēm liekas, ka laikam jau esmu īsts šausmonis, ja nevienam jau tik ilgi nepatīku. Patiešām sāk jau depresija un kompleksi reizēm mākties virsū. Tiešām šķiet, ka tak neesmu ne glīta, ne ar daudz maz sakarīgu raksturu, bet tak ir daudz citas arī tādas, bet tāpat kāds vēlas būt ar viņām. Ai, vispār viss zb.
Fū, vismaz beidzot nedaudz izlādējos.