pievakare, zinu, kā jūties. man ir bijuši daudz gadi, kad reāli brienu caur normāliem sūdiem, paveru acis debesīs un gaidu, kad būs kaut kas labāks, bet... nav. nezinu, galvenais nepazaudēt to cerību, izmantot visas iespējas, ko tev dod dzīve, tad viss kaut kā pamazām nokārtojas, un tad vienā dienā vari apsēsties un ieraudzīt to, ka bļin, man taču ir paveicies, lai gan tie lielie sapņi un cerības nav īstenojušās, tomēr ir kaut kas par ko būt laimīgai un pateicīgai. ;)