Mazpilsēta

Jā, abas vietas ir provincē, otrajā bildē lauku sēta/ saimniecība. Tās ir manas domas, mana uztvere, necenšos jums teikt, ka kādam jāsauc vai jāuzskata mazpilsētas par laukiem, tikai tādēļ, ka man tā liekas. Tieši pretē
ji uzrakstīju, ka mazpilsētās ir vienlīdz daudz sakarīgu un pretēju cilvēku. Ģeogrāfiju esmu
ācījusies, ne par to diskusija.

Arlabunakti :)

Kaut kā nepamet sajūta, ka tās, kuras te tik ļoti noliedz savas dzimtās pilsētas/iedzīvotājus, skolas laikā ir bijušas atstumtās bez draugiem... vai tiešām nāk no tik maziem lauku ciematiem, kur klasē gāja 3 bērni, šobrīd viens ar otru sapārojušies un visi alkoholiķi.

Jā, jā, protams, jūs visas tādas ar zelta maliņu un tie no mazpilsētas atpalicēji, kas nekā no dzīves nejēdz! :D Vai spalvu spodrināšanas Cosmo forumā! :D

Kotibe, tu runā par reālu, attīstītu mazpilsētu, es- par mazu lauku ciematiņu, kur klasē iet 13 bērni. Un te reālā situācija ir tieši tik degradējusies, kā rakstīju. Nevienam no šiem pamatskolas biedriem nav pat īsti normālas vidējās izglītības. Nu kas man var būt kopīgs ar viņiem? Cita runa ir par vidusskolu, kur bijām augstākā līmeņa klasē, visi mācās, strādā, diviem ir bērniņi, kuri arī aug normālā vidē, visi ir mērķtiecīgi cilvēki, interesanti satikt un atcerēties piedzīvojumus.

Nu, re, tad jau beigu beigās viss nav tik traki..
ziniet, ir tāds teiciens: "Var meiteni izdzīt no laukiem, bet laukus no meitenes - nekad" :D ja šim pieiet ar humoru, es to ļoti labprāt attiecinātu uz sevi. Šobrīd dzīvoju Rīgā, bet ļoti labprāt braucu uz mājām. Un man ir, par ko parunāt ar tur palicējiem, jo - viņi ir tik dažādi! Ir tādi, kas sit savas meitenes, nodzer algu un strādā gaterī, bet ir ari tādi, kas uzsāk savu biznesu, domā par nākotni un veido ģimenes!
Ar to gribu tikai pateikt, ka nevajag būt tik kategoriskām. Vai nemaz nepadomājat, ka šie "briesmīgi lauki un mazpilsētas" tomēr ir jūsu saknes un izaudzinājušas jūs par cilvēkiem, kādi esat tagad?

Es visu savu dzīvi dzīvoju pierīgā, 20 km no Rīgas, bet lai es varētu apgalvot, ka Valmiera vai Talsi ir lauki? Esmu bijusi arī Eiropas lielajās pilsētās, bet tas taču ir nesalīdzināmi - Latvija ir tik liela, cik liela tā ir, un man, piemēram, aizbraucot uz Valmieru nav tās lauku sajūtas, tur viss notiek, ir veikali, teātris, kafejnīcas, ir ko apskatīt un redzēt tāpat kā Rīgā un Liepājā, citādāk ir tad, ja runā par mazajiem ciematiņiem kaut kur Latgales pusē, bet neskatoties uz to, ka cilvēku tajos dzīvo citādāk, arī tiem taču ir savs skaistums! :)

Es dziļi nicinu Rīgu! Tiešām nepatīk ne tas sasmakušais gaiss, ne biroja žurkas man apkārt uz ielām. Veikali, kino, teātris, muzeji, kafejnīcas- jā, ir ok. Un tas arī viss. Ja veikali, kino, teātris ir vienīgais, kas jūs spēj izklaidēt, skumji.
Esmu spiesta Rīgā uzturēties studiju dēļ. Pati dzīvoju it kā mazpilsētā, ~30 km no Rīgas. Katru dienu braukāju, un nenožēloju. Mana pilsēta ir forša- mums ir daudz veikalu, kafejnīcu, kultūras nams (kurā ar viesizrādēm uzstājas arī lielie teātri), sporta halles, 3 lielas skolas ( viena no tām valsts ģimnāzija), bankomāti, sabiedriskais, klubi utt. :D No manas vidusskolas klases visi studē (lielākoties budžetā), strādā nevis apbērnojas un nodzeras. Tādi stereotipi, vājprāts
Nezinu, vai vēlos visu dzīvi nodzīvot šeit, bet zinu, ka netaisos mitināties saspiestībā 1istabas dzīvoklītī Rīgā, tikai tāpēc lai būtu rīdziniece . Mīlu savus laukus, jūs neaptēstās, aprobežotās radības!! No laukiem nāk visforšākie cilvēki, kuri paši visu dzīvē sasniedz, nebaidās no grūtībām un ir līdzjūtīgi.

Mīlu savus laukus, jūs neaptēstās, aprobežotās radības!!

Nu jā, aptēstība, neaprobežotība un foršums spiežas ārā pa visām vīlēm ;)

Likās tik patiess Cukurbantes komentārs līdz izlasīju šo

Mīlu savus laukus, jūs neaptēstās, aprobežotās radības!!

Iztikšu bez rupjībām, bet ceru, ka publiski proti savu valodiņu pievaldīt. ;)

Nevajag tik tieši attiecināt uz sevi. Pieņemu kritiku, un atzīstu, ka šis konkrētais teikums varbūt arī bija nevietā, taču mani spēj nokaitināt cilvēku aprobežotība par Rīgu kā pasaules centru un visām pārējām Latvijas vietām kā laukiem ar visām no tā izrietošajām sekām. Nu nav tā, nav!! Lasīt grāmatas, iet uz teātri, veidot karjeru un iepazīt foršus cilvēkus var arī citur.

Man gan nav tik slikta tā situācija par izglītības līmeņiem utt., bet nu ar lielāko daļu bijušo klasesbiedru man nebūtu ko runāt.

Ar vecajām draudzenēm arī, jo viņām cita dzīve-bērni utt.

Un es būtu ar mieru jaunību un ātro dzīves posu pavadīt tikai Rīgā, jo man šķiet, ka tikai te ir īstā dzīvība. Jebkurā dienas laikā var atrast, ko padarīt.

un man vienalga, ko te teiks, tāds ir mans viedoklis.

bet pret dažām pilsētām man nekas nav pretī-vēlāk gribētu moš dzīvot mazpilsetā.

Cukurbante dzivo Rigas gulamrajona, kas ir ieguvis apdzivotas vietas statusu un ar to lepojas :) Nevareju notureties iekomentet.

Lielisks, un? Ko tava informācija maina? Viņa patiesi izteicās neglīti, nosaucot citas par aprobežotām, taču lepošanās pati par sevi gan ir apsveicama.

Rīgu un Liepāju lieku kā pilsētas , Daugavpilī neesmu bijusi, nevaru spriest,

Ok, pat, ja neesi bijusi, tik daudz, ka D-pils ir otra lielākā pilsēta Latvijā tomēr vajadzētu zināt...

Reti sanāk aizbraukt uz dzimto vietu,bet vienmēr ir interesanti,interesējos arī par vecajiem draugiem,man ir par ko ar viņiem parunāt,jo tomēr vieno kopējas atmiņas un neuzskatu sevi krutāku vai laimīgāku par to,kurai piemēram,tagad jau ir bērns un dzīvo laukos. Katram ir savas vērtības un uzskati par laimi. Manos laukos visi nenodzeras,daudzi veido savu biznesu,kustas uz priekšu. Nav visiem jāskrien uz to Rīgu,laimīgi cilvēki ir arī laukos,mazpilsētās un es par to tikai priecājos.

Es dzīvoju tādā vietā, kur principā cilvēki dzīvoja tikai pa vasaru, tāpēc visi bija pilsētnieki, un atbilstoši savam vecumam draudzene ir apprecējusies un audzina savu dēliņu, bērnibas draugs ir otrā pasaules malā, patiesi eksotiskā vietā. Tie, kas bija no blakus ciema, nezinu, neinteresējos. Mācījos es Rīgā, arī nav komentāru, nesazinos, bet zinu, ka jā daudzas ir jau iestūrējušas laulības ostā un audzina bērnus :)

Palasījos dāmu viedokļus par to, kas tad īsti ir pilsēta.

Manuprāt, reālu, sataustāmu vietu, ko nosaukt par pilsētu, raksturo vairāki apstākļi.
1) Noteikti iedzīvotāju skaits.
2) Izglītības iestādes- bērnudārzi, skolas, augstskolas.
3) Transporta mezgli, infrastruktūra, veikali. Centrs.
4) Izklaides vietas. Viennozīmīgi ļoti svarīgs pilsētas raksturlielums. Ja tādu nav- cilvēki dara to, ko Jūs redzat, ko viņi dara, kur nav ko darīt- dzer.
5) Darbavietas. Nav iespējama ilgtspējīga attīstība vietā, kur nenotiek attīstība. Piemēram, Pļaviņas, Koknese, Aizkraukle- vietas katra ar savu vēsturi un, savulaik, arī ar lielu potenciālu, tomēr tagad- TUKŠA vieta, kur neko neražo, nekas nenotiek un, kurām vienkārši nav jēgas.

Šajā griezumā es par pilsetām Latvijā spēju nosaukt tikai 4 vietas- Rīga, D-pils, Liepāja un Jelgava.

Tad, manā skatījumā ir vairākas PUSpilsētas, kurām ir cerības kādreiz kļūt par pilsētām.
Ventspils(No1, bet pietrūkst iedzīvotāju skaits uz visiem tiem masīvajiem ceļiem, tiltiem un platību), Jēkabpils(tur NAV darbavietu!!- (iz)mirstoša vieta), Valmiera(izskatās pozitīvi), Rēzekne, Talsi(maza, bet, jāsaka, cerīga vieta, kur domā par nākotni). Un varbūt vēl kādas 3..

Tad ir pāris izņēmumu "pilsētas"- Jūrmala- Rīgas guļamrajons, biezo rajons, kūrortpilsēta, kur reāli viss notiek tikai akumulējot spekulatīvus pasākumus un izmantojot savu ģeogrāfisko novietojumu un vēsturisko padomju nostaļģijas spēku. Līdzīgā kārtā var iekļaut, piemēram, Salaspili, kas, kā Rīgas guļamrajons, vismaz rada kādu pievienoto vērtību kaut kam.

Kuldīga, Cēsis, Sigulda. Vēsturiski visskaistākās un nozīmīgākās "pilsētas". Tūrisms un pasākumi ir šo vietu eksistences pamatā. Ne kāds no manis minētajiem pilsētu raksturlielumiem.


Un tad ir NEKURIENE. Zinājāt, ka Latvijā ir +/- 77!! pilsētas? Nesākšu uzskaitīt, bet tās ir vietas, kuras pastāv nenosakāmu iemeslu dēļ un reāli parazitē uz valsts ziedojumu rēķina, No tā vietām nav nekādas jēgas kapitālisma pasaulē.

Kā lielākās no tām pašlaik es varu minēt to pašu Aizkraukli, Saldus, Tukums, Bauska, Līvāni, utt., utt..

Kāpēc bezjēdzīgas vietas? Tāpēc, ka, lai tās attaisnotu pilsētu nosaukumus, tur tiek būvēti asfaltēti ceļi par miljoniem uz nekurieni, kas jāremontē jau pēc gada vai diviem. Ceļi, pa kuriem pārvietojās bezjēgā tukši autobusi un smagi par maz automašīnu.
Tās ir vietas, kur valsts uztur bezjēgā daudz valsts iestāžu, kur strādajošo skaits ir nesamērīgi liels attiecībā uz apkalpojamos skaitu- UR, VID, arī policija un slimnīcas. Viss tas prasa bezjēgā daudz līdzekļus, kas tiek kaut kur grābti. Zinājāt, ka pat šajā veiksmes stāsta laika valsts joprojām dzīvo ar budžeta deficītu? Tas nozīmē, ka tā patērē vairak kā nopelna? Un zinājāt, ka valsts katru dienu patērē vienu miljonu latu vairak kā nopelna? Katru dienu! Vienu miljonu? Vairāk kā iedzīvotāju skaits ārpus Latvijas 4 pilsētām!

Manuprāt, visi, kas nāk no NEKURIENES, ir cilvēki "no laukiem"!

Ceru, ka nevienu neaizvainoju.. :P

Tikai paliek vel jautaajums,kurs ir laimiigaks:pilsetnieces vai mazpilsetas sievietes. Pilseta laimi nenes,ne velti brivdienaas visas uz majam brauc. Un vai beerns nav laime? Nedomaju,ka darbs siltaa ofisa sniedz lielaku laimes sajutu.

Man liekas, ka tas, vai cilvēks ir laimīgs, nav atkarīgs no vietas, kurā viņš dzīvo - pilsēta vai lauki, galvenais, lai viņam būtu tas, ko viņš grib, tas, kas padara viņu laimīgu, vienam tā ir ģimenīte laukos, citam ofisa darbs pilsētā. :) Dažādas vēlmes un prioritātes, bet tas, ka atšķirīgi uzskati un nospraustie mērķi, nevienu nepadara sliktāku par otru.

Kaapeec juus tik ljoti shausmiigi aizvaino tas, ja pilseetas, kas nav Riiga, Daugavpils vai Liepaaja nosauc par laukiem? Kas tajaa vaardaa "lauki" ir tik ljoti aizvainojossh? Es laikam nesaprotu...