Maaciishanaas

es ari parsvarà no 20lpp izkonspektèju 3 un tad tàs arì maàcos, jo reàli jau visu neatprasìs tàpat.
špikerus neizmantoju, jo bail bút piekertai, bet biezi sagatavoju tos, ar domu "ja nu kas" bet tie, kas meklè spikeros parasti vairak laika patère un vienalga sanem sliktaku atzimu.
pievakare, ko tu studé? nu vismaz novirzienu,ja ne programmu?

un es vel jautaju augstakajam kursam,lai pastasta kads bija eksamens taja priekshmeta, kam japieversh uzmaniba utt.

Milaan, nezinu, vai tam kaada noziime shajaa diskusijaa ir, bet - studeeju juristos.

bet tie, kas meklè spikeros parasti vairak laika patère un vienalga sanem sliktaku atzimu.

Tas attiecas uz tiem, kuri nemaak shpikot. Es nemaaku, laikam esmu godiigais cilveeku tips. :D Protams, vidusskolaa daudz shaadaa veidaa greekoju, bet, manupraat, to visu vareeja ljoti labi pamaniit/uzkjert. Studiju laikaa shpikerus biju sagatavojusi tikai diviem kontroldarbiem - vienaa tikpat kaa neizmantoju, jo zinaaju taapat atbildes, bet otraa izmantoju un ieguvu viduveeju atziimi. Taa kaa domaaju, ka personiigi man no taa jeega ljoti maza. Tachu tie cilveeki, kuriem ir shaads talants, ieguust pat ljoti labas atziimes ar shpikoshanu.

pievakare , skaidrs. vnk sajaucu , likàs , ka varbut kko lidzigu manai programmai.katra zina iesaku pakonsulteties ar vecakiem kursiem.

Izkonspektēju grāmatas un savus pierakstus.Salieku to visu kopā un ar krāsainu flomīti atzīmēju svarīgākās lietas.uz maziem papīriņiem sarakstu špikerus.Man tāpat kā womenkind ir redzes atmiņa,tāpēc daudz izmantoju krāsas savis konspektos.UN vienmēr cenšos to darīt laicīgi,lai visa informācija paspēj "nosēsties".

Man parasti ir zinaamas visas apskataamaas teemas/jautaajumi. Njemu konspektus un lasu, labi, ja izdodas paarlasiit divas reizes, veel labaak triis. Dazhiem priekshmetiem ir tik plashi jautaajumi, ka dazhreiz neizdodas paarlasiit pat divas reizes. Ja eksaamens ir mutisks, tad palasu arii kaut ko papildus, lai pretendeetu uz 10. Ciitiiga konspekteeshana un svariigaa pasviitroshana man parasti noder rakstiskajiem eksaameniem testu veidaa. Ja eksaamens ir rakstisks esejas veidaa, tad noder jautaajumu shematizaacija. Lasiishana papildus noder vienmeer, ja veelos pretendeet uz augstaako veerteejumu, tas rada iespaidu, ka esmu iedziljinaajusies teemaa.

Kaut kad skatījos raidījumu, kur tieši stāstīja par atmiņas efektivitāti. Doma bija tāda, ka jaunapgūtos faktus vajag sasaistīt ar to, kas tev labi zināms, piemēram, mācies par xx karu- sāc paralēli domāt par to vēstures periodu, personībām utt. Vēl tur rādija eksperimentu, kā atcerēties cilvēka vārdu. Piemērs, sievietes vārds Kamerona, parāda bildi- viņai sarkani auskari, nu saistība tāda, ka auskari izskatās kā iedegta kameras lampiņa camera-on (Cameron), vēl bija kkāds vīrelis ar izspūrušiem matiem, doma, ka sēž uz jahtas stiprā vējā, tam bija saistībā uzvārds ar kruīzu :D Es te šausmīgi nesakarīgi rakstu, bet gan jau domu var uzķert.

Pašai nesanāk tādus paņēmienus izmantot, jo liekas dikti ķēpīga tā padarīšana, ka, piem., 4 cioariem ir jāizdomā vesels stāsts. 123 - sanāk bulta norādīja uz gulbi, ieraudzīja nepabeigtu kliņģeri :D :D nu lūk, šādu murgu es nespēju iegaumēt, bet, ja kādam sanāk jēdzīgāks stāsts, tad dikti forši.

Manai draudzenei ir ļoti laba attīstīta tā metode,ko quest minēja.
Man nekad nav sanācis, pārāk liela ņemšanās.
Kas vēl no prakses ir pierādījies.
Ja ir liels apjoms, sadalu divās daļās.Iemācos pirmo daļu un eju gulēt.Tieši tā :D
Jo guļot, nezinu,uz kāda pamata tas ir, bet miegā tas viss it kā ''saiet'''pa plauktam un pamostoties tai pirmajai daļai vairs nav jāķeras klāt,jo zinu perfekti.
Pirms eksāmena bija dikti interesanti, arī biju kārtīgi visu samācījusies un taisījos iet gulēt (uz nakti), baigi grūti to ir izskaidrot,bet kamēr vēl nebiju kārtīgi iemigusi, tā kā mēdz teikt,ka cilvēkam,kad ir pēdējā stundiņa klāt,tad visi mīļie cilvēki/lietas ''pārskrien pāri'' tā man bija ar šiem faktiem.Es it kā taisos gulēt, bet tas viss vēl ''vārās'' galvā.Un jā, pamostoties, es zināju visu.

Lasīšana man galvā neturas, tāpēc pašu galveno es pārrakstu ar roku vairākas reizes, zīmēju (ko manā profesijā vajag) un tā kaut kā paliek atmiņā. Redzes atmiņa man strādā tikai tad, kad lasu, es tā teikt nofotogrāfēju informāciju un tad kā bildi izlasu .