Teikšu iz savas pieredzes. Reiz biju ļoti iemīlējusies. Protams, nedaudz idealizēju vīrieti, gribēju viņu redzēt gudrāku, stiprāku un viedāku nekā viņš ir. Sekss ar viņu bija satriecošs, jo tā nebija tikai ķermeniska mīlēšanās. Un tad es atklāju, ka viņš ir visai liels porno mīļotājs. Nē, pats par sevi tas nav nekas slikts, es pati kādreiz skatījos visai bieži. Bet tā ir pagātne, jo ļoti stipri mainījās mana apziņa par to, kas ir cilvēks, kas ir sieviete, kas vīrietis, mīlestība un seksualitāte. Un es tik skaidri sajutu, cik šī industrija ir netīra, cik ļoti, ļoti porno piesārņo cilvēku, cik liela kroplība patiesībā tā ir. Tad labāk dzīvot badā, nekā ēst atkritumus. Pirms vairākiem gadiem biju kopā ar tiešām viedu vīrieti, kuru pazaudēju tieši tāpēc, ka pati nebiju pietiekami izaugusi. Un viņš tādos brīžos, kad skatījos porno, ta delikāti izgāja uz virtuvi gatavot vakariņas vai palasīt. Neko neaizrādīja, neko nepārmeta, viņam vienkārši nepatika redzēt, ka to daru. Pagāja gadi, kamēr sapratu, kāpēc. Un par to manis idealizēto vīrieti - tajā brīdī es sapratu, ka viņš nebūs tas vīrietis, no kura mācīties, tas nebūs vīrietis, caur kuru es augšu pateicoties viņa morālajam un sirds spēkam.