Dzīve

Ir atsevišķas izvēles, par ko domājot, varbūt vajadzēja darīt ko savādāk (un tagad iespējams darītu savādāk).
BET pamatā viss, kas noticis beigu beigās ir izrādījies/nostājies tā kā tam vajadzēja būt.

Es reizēm domāju, ka ar šodienas prātu es būtu darījusi tā un šitā, bet šādām pārdomām patiesībā nav jēgas, jo toreiz es biju citāda un tieši tās kļūdas, kuras pieļāvu, mani izveidoja par to, kas esmu tagad

Man izraava vaardus no mutes. Pilniigi piekriitu shim.

Nazi-paljaujies uz intuiiciju..

Dažreiz aizdomājos.
Vienu neizdarītu izvēli (kas savā ziņā arī bija izvēle) ar šī brīža domāšanu noteikti būtu izdarījusi citādāk, bet tajā laikā nebija drosmes/pārliecības..

Bet kopumā, nav daudz tādu lietu, ko nožēlot..

Ja analizējam, tad visas izvēles un darbības nav bijušas labas. Vai nožēloju? Nē, jo savādāk nebūtu, kur esmu pašlaik.
Ja būtu iespēja darīt savādāk, jā, darītu, bet tas tikai tāpēc, ka esmu jau mācījusies no kļūdām un ar savādāku domāšanu.

Ir šis tas, ko nožēloju, bet nedomāju no sērijas kā būtu, ja būtu..? No kļūdām jāmācās.

Mēs pārāk daudz domājam par to, kas būtu, ja būtu vai nebūtu. Vajag baudīt dzīvi, tad arī visas izvēles būs pareizās, jo viss, kas dzīvē notiek, notiek uz labu. No sliktajām izvēlēm saņemam pieredzi, no labajām prieku un laimi. Un tikai ar abiem šiem mūsu dzīve ir pilnvērtīga.
Nav pareizās vai nepareizās izvēles, ir tikai divi ceļi, pa kuriem aiziet, tie ir dažādi, bet abi vienlīdz labi, jo no katra no tiem nāk vēl un vēl atzarojumi, kas mūsu dzīvi padara krāsainu. Nevajag neko nožēlot. Vajag saprast savu rīcību un pašiem sevi, lai nākošreiz izvēle kristu uz patīkamāko variantu, kas nestu vairāk prieka. Un arī tā pirmā, it kā nepareizā rīcība bija pareiza, jo lika mums sevī attīstīties. Tā lūk
Baudiet dzīvi, meitenes! :)

Vairāk esmu "mirkļa cilvēks", retas reizes mēdzu kārtīgi analizēt kādu rīcību, vai tā būs pareiza vai tieši otrādi.
Dažreiz mēdzu aizdomāties "kā būtu, ja būtu", bet neko nenožēloju.
Šīs domas arī tālāk par "kā būtu, ja būtu" nenonāk.
Agrajos tīņu gados baidījos no neizdošanās, līdz ar to "palaidu vējā" n-tās iespējas.
Tad mainījos un izmantoju gandrīz visu, ko dzīve piedāvā, īpaši nedomājot.
Protams, rezultāts tāds, ka kļuvu par traku skuķi. Ar dažām savām rīcībām nelepojos un ja aizdomājos, tad ar prātu saprotu, ka šo to vajadzēja darīt citādāk,
bet kā jau minēju neko nenožēloju.
Cilvēki no kļūdām mācās. Un viss, kam esmu izgājusi cauri, ir izveidojis mani, kāda esmu šobrīd.
Tomēr ar laiku prāts sācis nākt klāt un beidzot cenšos savas trakulības piebremzēt.
Vismaz tiktāl, lai lieki nesāpinātu citus cilvēkus un pati sevi.
Bet tomēr saglabāju sev moto "labāk izdarīt, nekā nedarīt un par to domat visu atlikušo mūžu " tikai nedaudz iesaistot veselo saprātu. :)

Nazīc - Tev iesaku pieņemt savi, kāda esi. Tad arī jutīsies labi.
Nav jēgas domāt par izvēlēm, kas varbūt ar nebija pareizās. Tāpat neizmainīsi.
Ja esi "mirkļa cilvēks", tad esi.
Dari un priecajies. Nedomā.
Dzīve ir pārak īsa, lai to izniekotu pārāk lielai analizēšanai.
Un liktenis tāpat aizvedīs tur, kur tev jābūt.

dark_night es jau sevi pieņemu :D bet tiešām citreiz liekas,ka viss ko daru ved mani uz nepareizajiem ceļiem un atstāj neatgriezeniskas sekas

Neticu, ka, ja agrak butu rikojusies citadi, dzive mani butu aizvedusi tik talu, cik esmu sobrid. Gausties varu tikai par to, ka lidz galam neizmantoju visas sniegtas iespejas (tacu saksies jauns gads, jaunas apnemshanas, bus ok :D ) No otras puses, ir izdariti ari butiski paversieni dzive, kas loti sapeja un sap joprojam, tomer tie vienalga, toreiz un tagad, bija pareizs lemums. Bet sap tapat, jo ar tiem abiem nosledzas divi laimigakie posmi dzivee. Pagaidam laimigakie :)

Protams, ka arī man ir tādi brīži, kad aizdomājos par to.
Un laikam tomēr nonāku pie secinājuma, ka ir labi, un ir fantastiska sajūta,ka esi pārdomājusi un es esmu sapratusi,ka ir izdarīta pareiza izvēle.

Un tāpat..

Tu jau vienmēr vari domāt, kā būtu, ja būtu..
Piekritīšu tām, kuras saka,ja neizdarīsi,tad nožēlosi...

Lai kā un ko tu domātu,- tāpat izvēlies mirkļa izvēli, manuprāt tā vairakums cilvēku ir..

Es reizēm domāju, ka ar šodienas prātu es būtu darījusi tā un šitā, bet šādām pārdomām patiesībā nav jēgas, jo toreiz es biju citāda un tieši tās kļūdas, kuras pieļāvu, mani izveidoja par to, kas esmu tagad

Precīzāk būtu grūti pateikt!