laikam gribējās izkratīt sirsniņu.

Reģ: 24.11.2012

Labrīt.

rīts nav sācies īpaši patīkami- krājies, krājies, krājies līdz šim rītam kad viss gāja pa gaisu. :(

dzīvoju kopā ar draugu, kuram ir bērns un kurš dzīvo pie mums. pēdējā laikā izjūtu to, ka bērns tiek vairāk atstāts man nekā tēvs pats ar viņu dzīvojas un ņemās. draugs brauc slēpot- bērns man, braucu es ciemos- bērnu dod līdzi man. sākumā likās- nu ok- piecietīšu.
dažas dienas atpakaļ apslimu- vakar pirmā diena, ka varēju tikt pie ārsta. no rīta pamostos ar tekstu- es Tev stāju mašīnu, bet Tev jāņem meitene līdz pie ārstiem. man tāds šoks. bērnam ir dārziņš uz kuru jāiet arī šajās dienās. beigās- bērns aizgāja uz dārziņu es pa savām lietām. šorīt tāds pats scenārijs, tikai es dzīvoju mājās- pateicu- bērnam ir dārziņš, būs 4-as brīvdienas, dzīvos mājās. tad arī dabūju dzirdēt- ka man esot īpaša nepatika pret viņa bērnu un ka man viņa bērns traucējot. nezināju vairs ko atbildēt.

kā jūs rīkotos manā vietā???

28.12.2012 09:30 |

Malle

362

Reģ: 01.10.2012

Ja es būtu kopā ar vīrieti, kuram jau ir bērns, un gribētu ar viņu kopīgu nākotni, es darītu visu, lai šis bērns pieņemtu mani un es iemīlētu viņu, kā savējo. Necenstos būt mātes vietā, bet tomēr rūpētos par viņu, nevis uzskatītu bērnu par traucēkli.
Kaut gan es pati vēl nevēlos bērnus un pagaidām man citu bērnu kliegšana un spiegšana liekas kaitinoša, pat es uzskatu, ka šādi teikt par Tava vīrieša bērnu ir skumji.

28.12.2012 11:51 |

Noslēpumainā

4073

Reģ: 07.06.2012

Kā ir ar bērna māti?Kur viņa ir?

28.12.2012 11:52 |

Elza15

219

Reģ: 20.08.2012

Māte pametusi, tēvs nerūpējas, a tev - traucē. Nedod, dievs, jau pirmajos dzīves gados tādu aukstumu pieredzēt. Nabaga bērns drošvien mīlestību nemaz nepazīst.

28.12.2012 12:07 |

Elza15

219

Reģ: 20.08.2012

Paskatieties tās labestības dienas, kā tur vecāki cīnās par saviem bērniem, no kuriem daudzi nemaz nekad viņus neatpazīs, nespēs pateikt ''mammu''. Visu mūžu būs auklējami. Vienalga vecāki ķersies pie pēdējiem salmiem, lai kaut mazliet uzlabotu viņu dzīves. Viņiem visiem slimnīcā ir bijusi iespēja viņus tur arī atstāt vai atdot adopcijā, bet viņi izvēlējušies tos paturēt, zinādami, ka tas nozīmē pilnīgu viņu personīgās dzīves ziedošanu bērnam.
Par tādu Te ir runa par normālu, veselu bērniņu, un pat tik elementārus vecāka pienākumus un rūpes pret to nevar izpildīt.. Pretīgi.

28.12.2012 12:19 |

Ebe

2715

Reģ: 12.09.2012

Es pilnīgi piekrītu Lancaster!

Vita, tev vai nu jāmaina attieksmi vai jāizbeidz šīs attiecības. Agrāk tu rakstīji, ka vīrietis daudz laika pavada ar bērnu, tev ar meitenīti īsti nesaskan. Varbūt vīrietis grib, lai jūs abas vairāk laika pavadāt kopā, lai satuvinātos, jo viņam ir svarīgi, lai jūs būtu kā ģimene viena otrai? Protams, nesaku, ka meitu vajadzēja ņemt līdzi uz baciļaino slimnīcu vai nevest uz dārziņu, kad tu esi slima, bet noteikti vajadzēja runāt par to savā starpā, nevis teikt, ka bērnu tev uzgrūž. Tev ienāk prātā, kā jūtas tas meitēns, kam piespiedu kārtā jādzīvo ar tevi, kas tikai mēģina no viņas tikt vaļā?
Izklausās, ka šo grūti saprast meitenēm, kas pašas nenāk no šķirtām ģimenēm vai nav bijušas situācijā, kad viņu bērnu audzina ne bioloģiskais tēvs. Padomā, ko tu teiktu, ja tā būtu tava meita!

28.12.2012 12:32 |

disaster

2552

Reģ: 11.04.2011

Kur ir īstā māte?

28.12.2012 13:10 |

Noslēpumainā

4073

Reģ: 07.06.2012

Cik sapratu,pametusi laikam

28.12.2012 13:22 |

Persephon

9202

Reģ: 13.03.2011

Es laikam sevi šādā situācijā iedomāties nevaru - diez vai vispār satiktos ar vīrieti, kuram ir bērns un vēl jo vairāk - ja tas dzīvo kopā ar viņu. Vismaz pašreizējā situācijā noteikti nē.

Ja Tu šādu soli esi pieņēmusi, tad ir citādāk. Paspēlēties šad tad, parunāties vakaros un aizbraukt visiem kopā kaut kur (kaut vai uz to pašu kalnu) - ļoti jauki, bet auklēties pat dienās, kad esmu slima un ņemt līdzi ciemos - tiešām kā tāda bezmaksas aukle, kamēr draugs izklaidējas!

28.12.2012 13:23 |

konnca

2186

Reģ: 12.07.2009

Personīgi es nekad nespētu būt kopā ar vīrieti, kuram ir bērns/i no iepriekšējām attiecībām. Bet Tu taču to zināji jau no paša sākuma. Šajā gadījumā žēl bērniņa - ne viņam mammas, daļēji arī tēva mīlestību neizjūt, un tad vēl Tavs vēsums.

Godīgi sakot smaga situācija. Zinu vienu šādu gadījumu. Bērniņš arvien vairāk noslēdzas sevī, rodas dažādi kompleksi. Vispār traki!

28.12.2012 13:49 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nav sevi jāuztver kā bezmaksas aukli. tikpat labi tad jau sevi var uztver kā bezmaksas mājsaimnieci vai mauku. katrs jau uztver visu tā, kā tas ir izdevīgi.
padomājiet, kuras nespētu pieņemt vīrieša bērnu, kā tas liktu justies jums, ja jums būtu bērns un visi vīrieši būtu tik kategoriski?
manam draugam ir bērns no iepriekšējām attiecībām, bet viņš nedzīvo ar mums. man nebūtu nekādu problēmu, ja viņš dzīvotu arī pie mums. varbūt problēma slēpjas tajā, ka vnk nepatīk bērni un nepatīk tā visa noņemšanās. nevajag bērnu uztver kā nastu un kā kko svešu un tikai rūpes. tas drīzāk var būt labs vingrinājums pašai. kā teikt, ja ņem, tad ņem visu, nevis tikai daļu vai uztver bērnu kā lieku bagāžu.

28.12.2012 15:28 |