Kāzas un bildinājumi

Latviešiem kā tādiem laikam kāzas asociējas tikai ar precēšanos bērna dēļ.
Skumji!

Pašai bija kāzas šajā vasarā. Pa pasauli tika palaista pīle katra par sevi interesantāka :D Vieni runāja ka esmu stāvoklī, citiem jau šķita ka ir sen jau piedzimis.
Tagad droši vien iet baumas, cik es slikta māte, ka neeju ar bērnu ārā pastaigāties, kura man nemaz nav :D

Laikam mīlstība kā tāda daudziem vairs neliekas pietiekams iemesls precēties.

Laikam mīlstība kā tāda daudziem vairs neliekas pietiekams iemesls precēties. - labs arguments. Domāju, ja šajā situācijā un attiecībās es paliktu stāvoklī, tad manas pēdējās domas par kāzām izgaistu. Nepatīk sabiedrības uzskats, ka "re, šie jau saprecējās bēbja pēc". Un pēc gadiem... tas vairs nav tas. Kas Tu par līgavu, kad grumbas seja un vecmeitu ballīte līdzinās vairāk pensionāru ballei?

Rossi,

Runa bija it īpaši par kāzām baznīcā - tās ir kaut kas vairāk kā saistības vai vnk kāzas. Ja nu tomēr dzīvē kaut kas nesanāk ar to cilvēku, tad tādas laulības izšķirt vairs nav iespējams. Ok, fiziski ir, bet tas pienākums, ko uzliek baznīcā, nav vairs pārraujams. Tu visu mūžu tik un tā esi sasaistīts ar to cilvēku. Es neemu kaut kāda slima ticīgā, bet savs respekts pret to visu ir.

es domāju, kaut kam ir tieši tik liela nozīme, cik cilvēks tam pats piešķir. Kādam jebkuras kāzas - kaut vai sarakstīšanās zagsā - liksies kā sasaistīšana uz mūžu, kā vissvētākais un labākais, kas dzīvē noticis, kā pienākums pret sevi utt., bet kādam kāzas baznīcā būs viegli pārraujamas.

Nevarētu teikt, ka esmu ticīga, tāpēc, manuprāt, nepastāv nekādas saites, ko baznīca uzliek. Es jūtu cieņu pret reliģiju, baznīcu utt., taču tas ir no tās pašas tēmas par likteni (te tāda diskusija ir) - atbildības novelšana uz kādu citu. Nejau baznīca kā laulības noslēgšanas vieta vai Dievs uzliks kādam pienākumu būt kopā, bet gan cilvēki paši to var izvēlēties un uzlikt sev šādu "pienākumu" vai neuzlikt.

Vienvārdsakot - viss ir atkarīgs tikai no cilvēkiem, nevis baznīcas vai zagsa.

Kas Tu par līgavu, kad grumbas seja un vecmeitu ballīte līdzinās vairāk pensionāru ballei?

Līgava var būt jebkurā vecumā!

Un vispār, kā jau minēju iepriekš, laulības taču sākotnēji nebija mīlestības dēļ, tāpēc šādi apgalvojumi:

Latviešiem kā tādiem laikam kāzas asociējas tikai ar precēšanos bērna dēļ.

man nav saprotami.

Manuprāt, latviešiem vispār kāzas ir tikai tādēļ, lai par sievieti nedomātu kā par ieleni. vai arī tu kā sieviete tad jūtīsies stabilāka. muļķības, neviena laulības apliecība negrantē to, ka ja vīrietis pirms kāzām cūka, tad pēc kāzām būs eņģelis. vienmēr jau pastāv variants izšķirties. daudz precās, lai piesietu otru, un ka tā vnk ir pareizi.
kkur tomēr daudzi aizmirst, ka tas ir pašu lēmums un ka laulības ir dēļ mīlestības. pavisam elementāri. tu tādā veidā sasaisties ar cilvēku mūžu. ne vienmēr sanāk tā, bet tas ir nozimīgi. jūs jau solat sevi otram, nevis kādam citam,sabiedrībai.

atsaucoties uz promiles rakstīto, gribas piebilst, ka mūsdienās tikko pāris sadomā precēties, tā no malas visi uzreiz domā, ka bēbis pieteicies un tikai tāpēc precas. Un pat ja tā, visas tantes apkārt runā, ka prec tikai bērna dēļ. Pretīgi un nožēlojami, ka tā

Šarlote ++++
Tas ir stulbi, jo draudzene arī, kad precējās, tad visas vecās vecenes brēca, ka noteikti bērns sadzīvots utt. It kā precēties mīlestības dēļ un tikai tāpēc, ka vēlas būt kopā nebūtu iespējams.

Es piekrītu tam, ka jāprecas ir mīlestības dēļ un ka tā ir labprātīga savienība uz mūžu.

Taču jāatceras arī, ka laulība nav tikai kaut kāda iemīlējušos balodīšu padarīšana. Laulības institūcija ir saimniecisks darījums - ekonomiski un juridiski izdevīgs darījums. Kuram klāt nāk arī psiholoģiskais, morālais utt. labums.

Cik gan nav pāru, kuriem beidzas rozā briļļu periods un tāpēc jāšķiras. Nu come on... Tāpēc man labāk patīk pragmatiskie, nevis emocionālie pāri, jo tur uzreiz var just, ka viņu laulībai ir potenciāls būt patiešām uz mūžu.

jēgas pēc tam no tās mantas un visa pārējā, ja zudušas ir jūtas. cilvēks tad tikai eksistē, nevis dzīvo. protams, vajag precēties ar prātu un apdomu, nevis- vienā naktī izdomājām, nākošajā dienā apprecējamies. ekonomiski un juridiski izdevīgs darījums laulība ir tikai šķiroties, kad viena puse kko pievāc sev. nu un vienīgā garantija, ka tevi neizmetīs uz ielas pēc abu krātajiem labumiem. bet tas jau nav iemesls precēties. nezinu, citus mantiskus un materiālus apsvērumus es neredzu, kādēļ vajadzētu laulības no šāda skata punkta.
nu morālais labums ir tas, par ko es teicu- nesaukās tevi par ieleni un bērnus neuzskatīs par sadzīvotiem pagrabā. bet, ja mēs tik ļoti uzreiz ietekmēsimies no citiem cilvēkiem un viņu spiediena, tad vsp sajuksim prātā.

2011gada 14februārī bildināja 3.jūnijā 2011.g. apprecējāmies.

Neuzskatu, ka tā romantika un skaistums ir bildinājumā ar gredzenu. Man gredzena nebija, un nemaz nevajag. Sanāca, ka nobildinājām viens otru :D Bijām jau iepriekš runājuši par kāzām un nākotni, tad viendien viņš man saka, ka daram to - viņš prasīja, lai bildinu,es prasīju, lai bildina un tā nu mēs nobildinājāmies. Bet draudzenei ir gredzens un bildinājums un man ir prieks par viņu, jo tas ir tas, ko viņa vēlējās.
Izdomājām vasaras sākumā un rudenī apprecējāmies. Un, ak vai, arī bez romantikas :o (citu acīs) - divatā ar draugiem (lieciniekiem) un tā bija visīstākā romantika mums abiem un mūsu draugi to tikai paspilgtināja. Draudzenei būs lielas kāzas un man arī ir prieks par viņu, jo tas ir tas, ko viņa vēlas.
Un nav jau romantika tikai tajā gredzenā un bildinājumā - vīrs man pēdējo romantisko pārsteigumu sagādāja Ziemassvētkos (īpaši man pagatavota dāvana), un tā ik pa laikam kaut kas romantisks uzpeld :) Tā kā - katram savs.

Reti kurai tas ir pārsteigums - wow nezināju, ka viņš mani grib precēt! Ja pārim ir nopietnas attiecības, tad parasti tādas lietas izrunā un vienojas, ka vajag apprecēties. Un, jā, tad vīrietis sagādā un pasniedz gredzenu ar domu, ka nu tad oficiāli esam saderināti. Bet tā, ka sieviete dzīvo un neko nenojauš.. nu nezinu..

es zináju, ka mums noteikti bús kázas, kaut vél runájushi par to nebijám. un bildinájumu domáju, ka sanjemshu péc káda gada vai 2!

es tieshám nenojautu, ka vinjsh varétu mani tik átri bildinát, pat mazákás nojausmas nebija

Izgāju pie vīra, bildināta arī biju, viss ļoti skaisti, romantiski, sirsnīgi :)
Par bildinājumu īpaši pārsteigta nebiju, jo pirms tam jau bijām apsprieduši visu no A līdz Z, un tik ilgi esot kopā kāzas ir tikai loģisks iznākums, pārsteigums bija tieši izvēlētajā dienā - manā Dzimšanas dienā :)