Kāzas un bildinājumi

Apprecējos šovasar! Bija bildinājums, viss ļoti romantiski un tiešām mīļi :) To,būs bildinājums vai nē,nezināju. Vismaz,ka tik drīz,noteikti nezināju :) Esmu tiešām laimīga,ka viss iegrozījies tieši tā!

Par sieviņu kļūšu 2013.gada sākumā :)) Bet neplānojam neko grandiozu , pavisam mazas kāzas, tikai pašiem , pašiem tuvākajiem. Uzskatam, ka šī diena ir svētki mums nevis citiem, nevajag pūlēties, lai izpatiktu vai izrādītos citiem, protams, ja maciņš atļauj tad kāpēc gan nē...
Pie saderināšanās gredzena tiku pavisam nesen, īsi pirms Ziemassvētkiem.. Par precēšanos runājām jau sen, tāpēc pārsteigums tas nebija.. Tikai viss notika nedaudz ātrāk, jo pieteicās mazais. :)

Aniii- cik tas ir skumji, ka jāprecas bez bildinājuma. es, man tā škiet, ka tad neprecētos, tad, ka ir bērniņš, tas nenozīmē, ka ir obligāti jāprecas, kā arī nenozīmē to, ka sieviete nav jābildina. nedomāju, ka tām attiecībām būs ilgstošs mūžs.

bērniņš ir mīlestības turpinājums,kas ļot skaists.ja neprec sava bērna māti,tas ir skumji.

Es uzskatu, ka vīrietim noteikti jābildina sievieti un tad var sākt plānot kāzas. Ja nebildina, tad mans uzskats ir tāds, ka sieviete to precēšanos ir vienkārši izdīkusi... Un tad kopdzīvei nav ilgs mūžs, jo sievietes pārsvarā visas grib apprecēties, bet tas ir jāgrib arī vīrietim. Un nē, es neesmu pārskatījusies romantiskās filmas, man vienkārši liekas loģiski, ka vispirms ir bildinājums un tad kāzas. Nevis - sēdējām pie galda, ēdām frikadeļu zupu un izdomājām apprecēties...

Man liekas, jūs te esat pārskatījušās melodrāmas

+

Mēs ar vīrieti par šo nesen runājām. Pagājuši tie laiki, kad vīrieti varēja piespiest precēties. Es vispār uzskatu, ka nav tāda varianta vairāk, ka apprecas bērniņa dēļ vai arī sieviete laulības izdīc. Nu ja negribēs viņš to sievieti, tad arī neprecēs ar visu mazo. Bruņinieku laiki pagājuši, tagad visi ir individualitātes. Katrā gadījumā es neprecētos ar vīrieti, kurš ir lupata un kurš mani prec, jo es, redz, izdīcu. Bildinājumam, sarunām par kāzām ir jānāk no sirds.

Bet, jā, piekrītu, ka mēs te esam melodrāmas saskatījušās, jo arī es gaidīju savu gredzentiņu, lai gan iekšēji jau saprotu, ka tā ir tikai lieta, notikums. Viss ir galvā. Jā, sagaidīju savu gredzentiņu, bija skaisti, bet es nekad neteikšu par citiem, ka laulības bez bildinājuma ir lemtas neveiksmei.

*Hanna*- tieši manas domas.

piparene- bet tieši tad, kad es attiecības sāku vērtēt pēc tam vai nu ir vai nu nav- nu vismaz pagaidām esmu dabūjusi to, par ko agrāk pat neuzdrošinājos sapņot. vispār no tiem punktiem gandrīz pusei piekrītu- noteikti par alu :D liekas stulbi, ja sarunāts iedzert, bet ik pēc stundas iet pakaļ tai 0,5 pudelei. nu gandrīz visiem tiem punktiem piekrītu. gandrīz visiem, jo tajos, lai arī ir asprātība, bet noteikti tajos ir patiesība.

Jessica- var runāt par tālākiem plāniem, bet ne jau tik konkrēti. man pietiek ar to, ka man ir apziņa un nojausma, ka tā būs. tas nenozīmē, ka es gaidītu mūžību, jo, ja tas ilgstoši nenotiktu, es pati aizietu. man nevajag visu izplānot visas kāzas, bērnus utt, pirms vēl vsp ir bijis bildinājums vai vsp mēģinājums ieņemt bērnu. reizēm pārāk visu saplānojot ne vienmēr izdodas cerētais. nav pārāk interesanti dzīvot, zinot, pēc 5 gadiem mums noteikti būs bērns, 2014.gada 5.novembrī viņš mani bildinās, bet pēc pusgada mēs apprecēsisimies. var jau būt, ka kāds arī dzīvo pēc šādas plānošanas formulas, bet kas notiek tad, kad tas nepiepildās? visa dzīve ir salūzusi milzīgās stikla lauskās? neesmu es no tām biznesa sievietēm, kurām arī privātā dzīve rit pēc pulksteņa, dienām, minūtēm un stundām.

moloko- nav jau gluži neveiksmei. bet der aizdomāties, kādēļ vīrietis nebildina?nav drosmes?tad tas jau vairs nav vīrietis (nu vismaz manās acīs). kādēļ nav tās vēlmes bildināt?neticu, ka vīrietis nekad dzīvē to negribētu darīt.

Sany - viņi jau iepriekš bija ļoti ilgi kopā.
Zinu, ka viņas puisis (nav jauns un dumjš :D) vispār negribēja precēties, kamēr nebūs labi un stabili ienākumi, bet nu draudzene jau arī negribēja tagad uzreiz - kā bērns, tā jāprecas. Tur vairāk viņas ome uzspieda. Bet, protams, draudzene jau gribēja precēties, taču tā - pirms bērna utt. Mierīgā gaisotnē.
Sanāca mazliet savādāk.

Sany,

Ir vienkārši cilvēki, kas dzīvo un rīkojas racionāli. Apprecamies? Apprecamies! Un ko mēs varam viņiem pārmest? Ka tie nedzīvo pēc mūsu uzskatiem? Man pašai arī ir svarīgi apprecēties, bet es nevaru arī pārmest pāriem, kas draudzējas, teiksim, 10 gadus un neprecas. Ja abi nevēlas, ok, dzīvojiet kā dzīvojāt, bet, ja viena puse pārgaidījusies to gredzenu, bet otrs kaut ko bremzē, nu tad... es laikam tomēr arī tā nevarētu. Nezinu, esmu tipiska sieviete un man ir svarīgi just, ka vīrietim esmu īstā nevis pagaidu, ērts variants. Sarežģīta tēma vispār, cik pāru, tik variantu.

Man Aniii draudzenes variants neliekas nekas traks. Pirms dažiem mēnešiem apprecējās draugu pāris, kam arī nesen piedzima mazais. Un, nē, gredzentiņa nebija, kāzas bija tikai tuvāko cilvēku lokā, sarakstīšanās. Jā, kāda te var vīpsnāt, bet kā tas puisis par savu sievu runā, stāsta un par bērniņu- acis mirdzēja un sajūsma vai spraucās pa visiem galiem! Un viņš tiešām viņus mīl un precējās no sirds, un viņi ir laimīgi kopā, neskatoties uz to, ka nebija gredzena, mešanās ceļos un tamlīdzīgi. Viss ir galvā. Un ne jau mums no malas spriedelēt.

Mūsdienas, cik izskatās un izklausās, viss jau ir pašsaprotami.. palasot citas diskusijas, ir meitenes, kas raksta, ka tas ir normāli, ja mīļotais vīrietis nelutina kaut ar pavisam nelielām dāvaniņām, nepievērš uzmanību utt. Viss tas jau liekas kā pašsaprotami un normāli. Kur palikuši visi skaistie sapņi par mīļoto vīrieti, kas iepriecina..?! Kā arī par skaisto mirkli, kad tiek pasniegts gredzens? Personīgi man ir vajadzīgs bildinājums, romantisks un skaists.

Amazone,
+++

Amazone, arī jaunības maksimalisms ar laiku pāriet. Un labi ka tā. Jo attiecībās mazāk drāmas, jo stabilākas tās ir ;) kamēr tās attiecības, kur emocijas sprēgā, jāatceras, ka tāpat kā pozitīvās, arī negatīvās iet pa gaisu...

Bildinājumu gaidīju jau kādu pusgadu, tad nu šomēnes sagaidīju.Nebija romantiski,jo viņam nepiemīt romantisms.Varbūt arī lielais gadu skaits kopā vainīgs.Droši vien beidzot izdomāja, ka vajag druscītiņ oficiālāk, jo uzzinājām par bēbi, kam vasarā jābūt klāt.Precēsimies tikai 2014.gadā.

Tas bija negaidīti vai jums bija kāda nojausma?

Jā, protams, man bija nojausma. Bildinājuma brīdī bijām kopā 5 gadus, bijām par kāzām runājuši, bijām romantiskā viesu namā divatā nosvinēt savu 5 gadu kopā būšanu - nezinu, vai domājat līdzīgi vai arī es viņu tik labi pazīstu, bet man bija ļoti lielas aizdomas, ka tas notiks tieši todien un tur. BET - tas nemazināja jaukās emocijas! Atkārtošos - bildinājums man patika pat labāk par kāzām :)

Chanely, man liekas, ka tas jautājums par to, vai bijusi kāda nojausma vairāk domāts tā, vai bijusi nojausma par to, ka bildinās tieši tad un tad. Jo citādi jau tiešām drusku tā, kā filmās :D

Par tēmu - nesen runāju ar vienu paziņu, ļoti gudru un respektējamu sievieti. Sarunas aizgāja līdz tēmai "kāzas". Viņas pauda savu viedokli to prazdama labi pamatot, kas diezgan sašķobīja manus uzskatus. Kapēc vispār ir jāprecās? It īpaši baznīcā? Vai jūs varat atbildēt - priekš kam vispār ir vajadzīgas kāzas?

Pats viss pasākums jau patiesībā varbūt nav vajadzīgs.
bet pati doma par precēšanos man patīk, sasaistīties uz mūžu.

katrs taču dara, kā grib. neviens nesaka, ka kāzas IR obligāti vajadzīgas. (ā. nē, kāds aju vienmēr mēģina pierādīt savu taisnību, arī šeit)

Kapēc vispār ir jāprecās? It īpaši baznīcā? Vai jūs varat atbildēt - priekš kam vispār ir vajadzīgas kāzas?

Precības taču nokārto/atvieglo simtiem jautājumu, ja pāris grib dzīvot kopā, ja viņiem ir kopīgi nākotnes plāni un ir/būs bērni. Kāzas jau no seniem laikiem bija darījums, kura pamatā ir mantiskās vērtības.
Baznīcā precas, jo tāda ir ticība - tikpat labi var jautāt, kāpēc kāds ticīgs cilvēks svin Ziemassvētkus vai Lieldienas. Nu nejau tāpēc, ka Lieldienu zaķītis skrien apkārt ar olām, bet tāpēc, ka pamatā ir ticība, tradīcijas. Bet tie, kuri nekam netic un vienkārši precas baznīcā - jo skaisti. Grib skaistu dienu un baznīca, protams, ir skaistāka par parastu zagsa ēku.

Nē, nē, nejau pierādīt savu taisnību, bet padiskutēt. Varbūt vnk manā gadījumā nav vēl īstais cilvēks sastapts, tapēc tādas domas. Nezinu. Runa bija it īpaši par kāzām baznīcā - tās ir kaut kas vairāk kā saistības vai vnk kāzas. Ja nu tomēr dzīvē kaut kas nesanāk ar to cilvēku, tad tādas laulības izšķirt vairs nav iespējams. Ok, fiziski ir, bet tas pienākums, ko uzliek baznīcā, nav vairs pārraujams. Tu visu mūžu tik un tā esi sasaistīts ar to cilvēku. Es neemu kaut kāda slima ticīgā, bet savs respekts pret to visu ir. Varbūt savādāk ir, ja tikai sarakstās zaksā? Hmmm... lūk, diskusija. :)