Sekss noteikti ir viena no attiecību galvenajām sastāvdaļām un īsta mīlestība iet roku rokā ar seksu, BET....
* tīri fizioloģiski sekss ir mūsu instinktīvā puse, par kuru atbild limbiskā sistēma ( viena no galvas smadzeņu daļām),kuru mēs nevaram kontrolēt, bet mīlestība ir garozas pārstāvniecībā, kura ir mūsu apzinātā smadzeņu daļa.
* Tas ,ko psihoterapeiti un visādi gudrie iesaka, ir attīstīt sevi tā, lai mūsu seksuālā puse būtu pakļauta smadzeņu garozai, respektīvi - mēs seksojam ar to , kuru mīlam; mēs vispirms mīlam un tad mēs domājam par seksu; mēs spējam savaldīt savus instinktus (nekrāpt) , jo mēs kādu mīlam; seksam ir mīlestības izpausmes jēga, utt.
* ja instinktu kontrole tā arī paliek tajā pamatlīmenī, tad, lai arī ko mēs sev censtos iestāstīt - ka mīlam šo cilvēku, dievinam ,utt - attiecībām nebūs ilgs mūžs; ja būs, tad nelaimīgs, jo pār mums valda tikai kaisle, kas ir pāris sekunžu labsajūtas iegūšana un apmierinot to, zūd arī interese par otru.