Tātad, biju kopā ar ļoti foršu un mīļu puisi. Bieži satikāmies, labi pavadījām laiku, ātri vien iemīlējam viens otru. Protams, bija arī savi strīdi, citi vienkārši muļķīgi, bet citi smagi. Taču vienmēr tikām visam pāri, un liekas, ka pat satuvinājāmies vēl vairāk. Bet kopā nedzīvojām, jo tam vēl tā kā par ātru bija, taču katru nedēļas nogali braucu pie viņa ciemos. Bieži vien nonācām tuvu pie seksa, bet nepārgulējām, jo nebiju tam gatava (atzīšos, esmu vēl nevainīga). Tad viņš sāka nedēļas nogales pavadīt pie māsas, bieži vien dzerot. Bet es to viņam piedevu. Tā nu kādu nedēļas nogali devos pie viņa, jo viņš mani atkal pie sevis uzaicināja. Jau atkal nonācām ļoti tuvu seksam, abi to ļoti gribējām, bet tomēr nepārgulējām, jo es nedevu pārliecinošu ''jā'' (tajā brīdī atcerējos to, ko man stāstīja viņa labākais draugs, kurš bieži vien jaucās mūsu attiecībās, tādēļ tiku izsista no sliedēm). Kad viņam pateicu kas par lietu, likās, ka tas viņu nedaudz aizvainoja. Lēnām atsvešinājāmies. Un pēdējo nedēļu laikā viņš gribēja daudz retāk mani satikt.
Vienu vakaru, kad runājām pa telefonu, viņš plānoja nākamo dzeršanas reizi ar saviem draugiem. Dusmās pateicu, ka viss cauri. Pirms tam jau līdzīgas situācijas ir bijušas, bet ātri salabām. Šoreiz bija savādāk. Viņš vairs nezin vai vēlas būt kopā ar mani. Jā vai nē. Šādu atbildi gaidu no viņa jau vairāk kā nedēļu. Es atvainojos viņam par to vakaru un pateicu, ka mīlu viņu joprojām. Viņš teica, ka viņam arī vēl ir jūtas pret mani, bet tik un tā nezin vai vēlas kaut ko ar mani vēl.
Šādi gaidot atbildi no viņa krītu lēnām izmisumā. Jūtu, ka kļūstu neciešama. Ja nesagaidīju no viņa sms, tad pīkstināju uz telefonu. Par cik viņš tagad arī ir pie māsas, viņš necēla, kad zvanīju. Šodien rakstu daudz mazāk, paprasīju viņam vai ir izlēmis un teicu, ka apnicis jau gaidīt.
Es nezinu ko man darīt. Vai man gaidīt so atbildi? LŪDZU HELP!! ;((
51
