Jau kopš vakardienas visur kur var lasīt un dzirdēt par to, ka cilvēki saka, ka viņiem nav Ziemassvētku noskaņas. Ik pa laikam kaut kur izlasu vai dzirdu, ka nav noskaņas vai ka nepatīk šie brīnumainie svētki.
Atceros laikus, kad ar brāli svinējām kopā ar vecvecākiem un citiem tuviniekiem, tik skaistas atmiņas palikušas,ka sirdī iezogas milzīgs prieks to atceroties, tās sajūtas,mmm. Jūtu, ka pēdējos gados, kad esmu jau pieaugusi vairs nav tās sajūtas kas agrāk, bēernībā. Taču tas ir loģiski, jo laiks iet uz priekšu, mēs pieaugam. Taču tas neliedz radīt svētku sajūtu sev un citiem, jo svētku nsoakņojums jau nerodas tāpat vien, mēs nevaram gaidīt, ka piecelsimies no rīta un kā ar āmuru pa galvu būs tā sajūta. Iespējams, ka kādam tā ir,ka pamosties un ir tā foršām sajūta, tas ir jauki,ja kādam tā ir. Taču es uzskakut,ka svētku sajūta ir jārada mums pašiem, tad arī būs attiecīgais noskaņojums. Ne tikai lielais ieprikšanās drudzis, kad tu skrien un meklē dāvanas saviem mīļajiem un pērc labumus, ko svētkos likt uz galda, bet arī mājas izdekorēšana, eglītes sagādāšana, rotāšana, tas viss rada sajūtu. Tāpat rosīšanās pa virtuvi,piprakūku un citu gardumu cepšana, gatavošana, skanot skaistām Ziemassvētku dziesmām. Mīļa vārda pasacīšana tuviniekiem, smaids svešiniekam uz ceļa vai pārdevējai veikalā, sen neredzēta cilvēka apciemošana,tas viss un vēl dažādas lietas rada mums tās sajūtas. Katram jau ir savs veids, kā radīt īsto sajūtu. Man pašai svarīgi ir aiziet arī uz svētku dievkalpojumu,vakar gan nesanāca jo devāmies uz laukiem, taču biju uz dievkalpojumu šodien. Tas man ir ļoti svarīgi!
Brīžam arī man rodas dīvainas sajūtas sakara ar šiem svētkiem, kad visi runā par to,ka nav noskaņas, sāku domāt arī par sevi, vai man tā ir vai nav,tad atceros to, ka sajūtu radām mēs paši.
Protams, ka ir cilvēki, kam klājas grūti, ir kādas problēmas vai nav neviena tuvinieka, bet to var labot, tieši tāpēc ir jāatceras šādi cilvēki un jāsagādā viņiem prieks. Tāpat citiem svētkos ir jāstrādā, tas nav jauki, bet neko nevar darīt, ja iekrīt maiņa. Pati arī pagājušogad 24. decembrī strādāju līdz 22.00 un lai cik nogurusi biju,atnācu mājās un pasēdēju ar saviem tuviniekiem.
Ar visu šo sevis uzrakstīto vēlējos vienkārši atgādināt jau visiem jau sen zināmo - par svētku noskaņas radīšanu pašam un novēlēt, lai ikkatrai no Jums, kurām nav šīs sajūtas, lai Jūs to spētu rast un sajustu, jo tieši šovakar ir 1. Ziemassvētki. Lai ikkatrai no Jums sirdī iezogas svētku prieks un spējat to dāvāt arī citiem!! Lai Jums silts un mierīgs 1. Ziemassvētku vakars, mīļās meitenes! :-)
http://www.youtube.com/watch?v=qmqQN-5_S2c
380
