hmm.. man tagad rit 7.mēnesis, esmu laimīga, priecājos,ka šo laiku izbaudu ar mazuli "divatā", kur es, tur viņš. un tas priecē, un tad tās visas labās domas, ko viņam sūti, ka ar nepacietību gaidi un gribu viņu turēt uz savām rokām.
Man nebija un nav nekādu nelabumu, tikai grūtāk sameklēt lielās ziemas drēbes, to arī uzskatu par to vistrakāko, kā arī tas,ka visu laiku man ir auksti, bet tie tādi sīkumi.
Kad uzzināju,ka būs bēbuks, tad gaidīju visus nelabumus, utt. Bet laikam jau tas,ka gatavojos uz trakāko, atnesa to visu patīkami :)
Dažreiz pat tikai paskatoties spogulī, vai ieejot veikalā, vai sajūtot kustības, patiesi rodas tā sajūta,jā, tur viņš ir :)
Ne vienmēr vajag domāt to sliktāko... ;)