Atceros, ka vakar gribēju skaidrā prātā ierakstīt normālu komentāru šajā tēmā. Man ir tā, ka drīzāk reizēm ir otrādi - dzīvē viss veļas pāri malām, visa ir tik daudz, ka nevaru neko paspēt (nu, izņemot pēdējās 2 reizes, kad draugs bija izdomājis mani pēdējā brīdī atstāt aiz borta, un, loģiski, ar citiem arī neko nebiju sarunājusi :D). Tas, ko dari un kā izvēlies pavadīt savu brīvo laiku, taču ir ļoti atkarīgs no cilvēka. Es pa klubiem staigāju no 15 gadu vecuma (jā, jā, biju nepilngadīga un tā, bet toreiz vismaz (nu vismaz likās) biju tāda vienīgā, man visiem draugiem bija 20+), un man nav apnicis, patīk būt sabiedrībā, patīk izdejoties klubā. Taču tas nav tā, ka obligāti katru 5dienu, 6dienu skriešu uz klubiem. Ir reizes, kad gribas tieši uz klubu, reizēm dodu priekšroku mājas ballītēm, tas pat ir periodiski mainījies - vienu brīdi vairāk mājas ballītes, citu atkal tie klubi. Taču tikpat ļoti man patīk arī pasēdēt mājās vienai vai ar kādu kopā, palasīt kādu grāmatu, paskatīties filmu, pagatavot kko garšīgu vai vienkārši atpūsties. Ļoti novērtēju laiku, ko varu pavadīt viena, jo tā nav tik daudz, un es to izbaudu. Bet es eju uz klubiem vai satikties ar draugiem tad, kad to gribu un sēžu mājās tad, kad to gribu. To, ko es vēlos, izlemju es pati, un man nenāk ne prātā citu priekšā atskaitīties vai justies sliktāk par to, ko un kā es daru.
Autorei iesaku nesalīdzināt sevi ar citiem, jo tā ir Tava dzīve, un Tev tā ir jādzīvo un jājūtas labi! Veiksmi un priecīgus svētkus! :)
49
