grūtākā izvēle dzīvē!

Reģ: 24.01.2011

Mana situācija ir ļoti sarežģīta un ar man vēl nezināmu iznākumu...
Sākšu no sākuma - esmu ar draugu kopā jau 7 gadus, gaidām bērniņu... :)) Viss varētu šķist skaisti un laimīgi?! Nē, tā dzīvē nenotiek. Tikko uzzināju, ka mani viņš ir krāpis... Bērniņš mums vēl nebija pieteicies. Bebīti ļoti ilgi gaidījām, plānojām. Man ļoti sāp sirds, ka viņš man tā spēja nodarīt pāri, jo likās, ka nē, nu viņš jau tā nekad nedarītu... Es būtu jau tajā pašā brīdī no viņa aizgājusi, ja vien nebūtu šis bet... - mēs dzīvojam kopā, viss mums ir kopīgs, es strādāju pie viņa, pie viņa ir mani nākotnes plāni un cerības, jo esmu pilnībā atkarīga no viņa. Iet dzīvot pie mammas? Nevaru, jo tad nākas pamest darbu un nav ienākumu... Bet par bērniņu ir jādomā. Ko par to visu saka viņš? Vēl tā īsti nezinu, jo tagad katrs esam savā pilsētā, vispār nesazvanamies, viņš tikai nemitīgi atkārto to, ka nekad neatstās savu bērnu novārtā, viņš par viņu vienmēr rūpēsies un aiziet prom man neļauj....

CCeru, ka saprotat to visu domu.... Itkā dēļ bērna arī negribās palikt kopā, bet es nespēju aizmirst tādu nodevību, piedot jā varu, bet aizmirst nekad. Tas mani grauzīs visu laiku...

Padalieties ar pieredzēm, padomiem un ieteikumiem.... PALDIES

18.12.2012 17:12 |

enija

1073

Reģ: 12.03.2012

tille, es gan tieši otrādāk, varu piedzerties riktīgi, bet man vienmēr ir bremzes, nekad neesmu ļāvusies ne tad, kad esmu bijusi ar kādu kopā, ne tad, kad esmu viena bijusi.
protams, vīriešu kompānija ir cita lieta, bet es skatos, ka tas nebija baigais vīru pasāciens kādā bārā vai baņā, bet gan kaut kas cits.

vot šitais jau ir pārāk pretīgi,. bez preža vienas nakts sakars un tu vēl esi no viņa kkādu infekciju saķērusi. es tad točna aizlaistos tālēs zilajās.

18.12.2012 17:49 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

Neesi tik kategoriska... Dzīvē vēl ne tādi vien sūdi var gadīties.
Sadod viņam kārtīgi pa mizu, izdusmojies kādu laiku, izmīlē pati kādu sen lolotu simpātiju, aizmirsti visu, piedod un dzīvo laimīga tālāk

Cik vienkārši.
Un, ko darīt nākamreiz, kad viņš atnesīs kādu zarazu mājas? Tāpēc pēc šādām situācijām sievietēm var kāpt uz galvas, un krāpt uz velna paraušanu.
Sāktu jaunu, skaistu dzīvi bez viņa.

18.12.2012 17:50 |

Mija

500

Reģ: 26.08.2012

miilaa klausies tev pasai nav nedaudz pretiigi,padomaa ka tu veel to uzzinaji tu tabu bakterijas jo vins gul ar citu...fuuuuuuuuuui
nu es nezinu...
pamest un viss labaakais ko tu vaeetu dariit.

18.12.2012 17:50 |

Puppy

Reģ: 24.01.2011

ok, tad kā man talāk izturēties, vēsi? Es tāda nespēju būt, it sevišķi šajā laikā man ir jāsmaida pat par vislielāko sāpi... Bet es viņam paspēlēšu uz jūtām, pastāstīšu, cik ļoti viņš nodara pāri mūsu bērniņam utt. Vai viņam tāds pamatīgs morālais pagrauž...

18.12.2012 17:51 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

ok, tad kā man talāk izturēties, vēsi? Es tāda nespēju būt, it sevišķi šajā laikā man ir jāsmaida pat par vislielāko sāpi.

Un tev tas nav jādara ;)

18.12.2012 17:53 |

Karamelle1

1229

Reģ: 15.05.2012

O jā, piekrītu tillei, visas kārtis būtu manās rokās un es to pamatīgi izmantotu. Nepamestu, bet paspīdzinātu, liktu sevi lutināt kā vel nekad. To var ļoooti labi vērst sev par labu, jābūt tikai gudrai! :)

18.12.2012 17:54 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

tas ir pretīgākais, kas var būt - plānot bērniņu un paralēli laist ar citu, neizsargājoties un atnesot kaut kādu zarazu. es laikam piekautu to čali Tavā situācijā :D es arī esmu par to, lai viņš pacīnās par tevi, lai nožēlo, pamokās sāpēs (cik ļauni, bet fakts), lai paraud un lūdz piedošanu. Vabrūt arī kaut ko piepušķotu, cik daudz slikta viņš nodarījis Tavai veselībai utml. :D

18.12.2012 17:56 |

Karamelle1

1229

Reģ: 15.05.2012

Bet es viņam paspēlēšu uz jūtām, pastāstīšu, cik ļoti viņš nodara pāri mūsu bērniņam utt. Vai viņam tāds pamatīgs morālais pagrauž...

Lūk, tas jau ir gudri! Tā arī dari!

18.12.2012 17:56 |

in_love

472

Reģ: 11.07.2010

Ja tas PATIESI ir vienas nakts sakars dzērumā!!!... Ja viņš līdz neprātam nožēlotu un lūgtos piedošanu... Tad es ilgi domātu. Iespējams, piedotu, jo BĒRNS.

Un, jā, dzīvē viss nav melns un balts. Daudz vairāk ir pelēkā.

18.12.2012 17:56 |

zili_rudzi

4183

Reģ: 06.05.2012

piekrītu. un vēl piedavām, tu sajutīsi, cik viņš patiešām nožēlo, un, ka viņš grib būt ar tevi... būs vieglāk aizmirst. varbūt pat jūsu attiecības uzlabosies.

18.12.2012 17:57 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

Nu nezinu vai jūs tā darītu, ja tas reāli notiktu.
Priekš kam vispār attiecības, tā tāda mocīšanās vien būtu.

18.12.2012 17:57 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Mademoiselle, padzīvo 7 gadus attiecībās un tu sapratīsi ka līdz svētlaimei tur tālu kā līdz pasaules galam. tāda ir dzīve.

18.12.2012 18:02 |

Puppy

Reģ: 24.01.2011

Nu es mēģināšu būt tāda "maita". Bet vispār man ar to tagad ir lielas problēmas veselībā, it sevišķi, ja mēs nezinām, kā tas attieksies uz bērniņu. Bļāviens, gribās to visu aizmirst un dzīvot tālāk... bet to parādīs tikai un vienīgi laiks. Pēc bērniņa piedzimšanas visas manas domas būs pie viņa, tāpēc par šādiem soļiem aizmirsīšu... Taču visgrūtākais, manuprāt, būs viņam uzticēties... ja līdz šim viņš man nav sevi pierādījis kā uzticamu partneri, jo viņām vienmēr paticis, ka visapkārt ir sievietes, tad pēc šāda soļa es nezinu kā būs... grūti

18.12.2012 18:03 |

Nazīc

6531

Reģ: 18.08.2010

Fuj lai nokaunās visas,kas tagad perina plānus spēlēt uz jūtām! Kā tā var cilvēku izmantot.
Jā viņš rīkojās nodevīgi,bet kāpēc tu nevari būt gudrāka šajā situācijā nevis perināt atriebības plānus!
fuj
tā ir pretīga un savtīga rīcība.

šajā situācijā ir tieši jārunā un jāizrunā kāpēc tas notika!
dzērums nav attaisnojums,problēma ir dziļāka,kas ir jārsina nevis jādara tīņu muļķības.

18.12.2012 18:04 |

Ebe

2715

Reģ: 12.09.2012

Man būtu jāredz, cik ļoti viņš nožēlo un kāpēc tā ir rīkojies. Man vajadzētu vairāk paskaidrojumu, nekā "biju pālī un tā sanāca". Es nezinu, vai uzreiz pamestu.
Kāpēc šobrīd vispār nesazvanāties?

18.12.2012 18:05 |

Puppy

Reģ: 24.01.2011

Ebe, jo viņš nezvana man, iespējams, ka kaunās runāt, un tādas lietas, manuprāt, nemaz pa telefonu nevajadzētu runāt, tas ir jādara aci pret aci. Un es arī viņam nezvanu, jo nejūtos neparko vainīga... viņš tikai uzraksta sms, lai samīļojot bērniņu un pasakot, cik tētis viņu ļoti mīl. Bet ne vārda kaut ko par attiecībām, par mani, kā es jūtos, kā man iet, utt. neko... stulba sajūta, ka viņs interesējas un rūpējas tikai par bērnu

18.12.2012 18:11 |

pink_floyd

428

Reģ: 01.12.2012

+ Mademoiselle

Es nevarētu būt ar cilvēku, kurš mani būtu krāpis. Nav svarīgi, kā un ar ko. Pat bērna dēļ ne. Priekš kam man vajag tādu vīrieti, kurš mani neciena?! Tad jau labāk būt vienai.
Apgrieztos un aizietu neatskatoties, un sāktu jaunu dzīvi, kopā ar bērnu!

18.12.2012 18:13 |

in_love

472

Reģ: 11.07.2010

Lindalaura, tā ir tāda kategoriska domāšana. Pieļauju, ka neesi bijusi tādā situācijā... Tev bērni ir? Esi bijusi 7 gadus ilgās attiecībās?
Tās lietas nav tik vienkāršas. Un, jā, bērns spēlē lielu lomu situācijā, viņa attīstībai svarīgi, lai būtu abi un saticīgi vecāki (lai ko teiktu kareivīgās vientuļās mātes (mīlošs patēvs arī ir laba alternatīva)). Tāpēc, ja tas tiešām ir bijis viens gadījums un cilvēks to ļoti nožēlos un lūgsies piedošanu, ja viņi izrunāsies, sapratīs viens otru, ja ir cerības pēc šāda gadījumā uzlabot attiecību kvalitāti (kas arī ir iespējams), tad ir jāpacīnās. Ja tā nenotiks, tad gan nevajag kopā mocīties, ne vienam, ne otram, ne bērnu mocīt.

18.12.2012 18:20 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

lai būtu abi un saticīgi vecāki

tieši tā, bet šeit es domāju, ka nekāda saticība vairs nevar veidoties.

Mademoiselle, padzīvo 7 gadus attiecībās un tu sapratīsi ka līdz svētlaimei tur tālu kā līdz pasaules galam. tāda ir dzīve.

Kas ir 7 gadi uz visas dzīves fona? Nekas, spļāviens jūrā, kāpēc sievietei mocīties, ja var satikt sevi cienošu vīrieti, kas nenesīs visādus triperus mājās. Nav jēgas mocīties un uzturēt attiecības tikai tāpēc, ka tik ilgi kopā.

18.12.2012 18:30 |

Lovisa

2563

Reģ: 29.01.2009

Tāda ir dzīve, visādi gadās. Bet, ja ir mīlestība un vēlme būt kopā, tad visu var piedot. Bet jāskatās jau pēc situācijas, to nekad otrs tev nepateiks, kā būs labāk, tas jāzina pašai.
Es personīgi laikam piedotu, ja patiesi mīlētu un zinātu, ka viņš mīl mani. Ja nē, tad šķirtos, bet bērnu vai nu atdotu viņam pašam audzināt vai taisītu abortu, ja vēl būtu iespējams.

18.12.2012 18:38 |