apnikums

:)

Aizšauj kkur uz pāris dienām bez astes. Tas palīdz, zinu pēc sevis. Nav kādas draudzenes, kas dzīvo tā patālāk vislabāk aiz robežas kkur. Jo tālāk, jo labāk. Varēsi apdomāt un padomāt kas un kā.

Esmu jau 3 gadus attiecībās

esmu precējusies 20 gadus

? :D

liekas, ka būtu precējusies 20 gadus :D

nedari muļķības. aizbrauc kaut kur prom, kā jau te ieteica, padomā par dzīvi, sailgojies utt. tā daudziem notiek, ka kādā brīdī sāk gribēties kaut ko citu, bet tas parasti ātri pāriet, tāpēc nesačakarē attiecības
it īpaši ja nekādu īpašu iemeslu, lai šķirtos, nav

piekrītu Menda!
Galvenais saproti, ka tas nenotiek tikai ar jums, nemeklē jūsos vainu. Tā notiek ar visiem pāriem, tikai cik kurš grib darba un enerģijas ieguldīt, lai kaut ko mainītu. Galvu augšā.

Ar savu pieredzi šādā jautājumā negribētu dalīties, bet, lai jau...
Bijām arī 3 gadus kopā ( tas ir kaut kāds lūzuma punkts, jo pazīstamiem arī bijis tieši šis laiks tāds pats), viss riebās, rutīna, apnikums, strīdi par pilnīgi neko, man pat ar viņu vairs skūpst'ties negribējās, kur vēl kko vairāk, bet sirds dziļumā zināju, ka mīlu viņu un prom nespēju aiziet.
Tmēr liktenis ar mani gribēja paspēlēties vai kko pierādīt. Sastapu nenormāli jauku puisi, viņš mani apbēra ar komplimentiem, lutnāja (ko drags pēdējā laikā ļoooooti reti darīja), krč sajauca man galvu nepajokam. Tad nu vienā reizē aizgāhjām tālāk par sarunām, sākām skūpstīties, bet tā vietā, lai man būtu patīkami, es no laimes kustu, man riebās, es izkāpu no mašīnas un ātriem soļiem devos uz mājām, cerēdama pēc iespējas ātrāk sastapt savu mīļoto. Tiklīdz viņu ieraudzīju sākām skūpstīties kā sen to nebijām darījuši, no tās dienas mana attieksme pilnībā mainījās, nu jau kā gads riņķī no tā notikuma, bet es patiešām viņu nvērtēju ar visu rutīnu, galvenais, ka VISPĀR vairs nestrīdamies.
Nu tāda, dīvaina bija mana pieredze.

teliite

Man ir tas pats, arī uzradies vēl viens pusis, satikties gribas, bet visu laiku pie sevis domāju, cik tas būs slikti ja satiksimies..aj sarežģīta šī visa lieta :D

Es domāju,ka tas ir tikai normāli. Es pati esmu 3 gadu attiecībās un jūtu,ka vairs nav tas. Protams,ka mīlu viņu bezgalīgi, bet pie apvāršņa ir uzradies negaidīti pilnīgi svešs vīrieties. Jāteic,ka tikai virtuālajā vidē. Sarunājamies par dzīvi, par laika apstākļiem, par nenozīmīgām lietām. Neperinam satikšanos un nekādus fiziskus kontaktus neapspriežam, bet jāteic,ka ir patīkami un gaidu katru vēstuli no viņa, jo ir tik...patīkami parunāties ar kādu citu.
Manuprāt, katrās attiecībās pienāk šāds lūzuma punkts,kad ir jāapstājas un jāpadomā - vai 1 sānsolis ir tā vērts, lai palaistu garām šo cilvēku, ar ko ir pavadīts tas ilgais laiks kopā.

Nu re, Tu esi nonākusi pie secinājuma, ka iestājusies rutīna. Izejot no secinājuma, ir iespējas izdomāt veidus, kā iziet no rutīnas!

Mans ieteikums būtu parunāt ar otru .. un nevis strīdēties, bet kopīgi pie siltas tējas zem vienas segas .. mierīgi un bez stresiem. Vislabāk pēc sexa :D Kopīgiem spēkiem vajadzētu spēt izdomāt nodarbes, kas neprasa lielus resursus un abiem ir pietiekami interesantas. Un attiecībās ir daudz kompromisu .. atgādini to savam vīrietim! Tikai nesākat uzskaitīt, bet vienkārši kā atgādinājumu .. ja sāk uzskaitīt, tad aizver tēmu ar:"Es negribu šo sarunu ievirzīt negatīvā gultnē" vai ko tamlīdzīgu .. resursi ir nepatīkams temats .. iespējams, tieši šis - kā palielināt savu ģimenes budžetu - būtu Jums kopīga sarunu tēma un nodarbe?

Ui, es atceros, kā man nepatika iet ziemā ārā vienkārši pastaigāties, bet tāpat gadījās, ka izdevās manai ex mani izvilkt ārā un pasaldēt :D

Varbūt cenšaties laiku pavadīt vairāk viens no otra atsevišķi. Varbūt jūs katru dienu pārāk bieži esat kopā, vai, nedod dievs, vēl kopā strādājat? kad būsiet atsevišķi vairāk (piemēram, sāc apmeklēt kādas sporta nodarbības), tad tu sapratīsi, vai tu vnk nesaprati, ko darīt, jo jūs viens otru jau esat pieņēmuši kā pašsaprotamus, vai tomēr tā mīlestība ir izzudusi. jo mazāk jūs veltat uzmanību viens otram ikdienā, jo vairāk tā mīlestība izplēn, piemēram, ja jūs daudz laika pavadāt kopā kaut vai blenžot tv, bet viens ar otru pat nesarunājaties. vnk jums vienam ar otru paliek garlaicīgi. noteikti tiec kkur viena, lai vari sajust, vai tu pēc viņa vēl ilgojies, bet ņem vērā to, ka pēc ilgākas tavas prombūtnes, viņš arī var ko pārdomāt, ja jums ir šādas nesaskaņas.

esmu attiecibas 5 gadi un ir dels, vienmer esmu citigi rupejusies par kartibu majas par siltam vakarinam virinam, bet tagat kka vis apnicis, gribu atpusties-patuseties izrauties no ikdienas! skiet ka attiecibas vairs nav nekada miluma, vins daudz strada atnak majas paed un iet gulet, nav vairs ka bija, ari domaju pa skirsanos, bet nevaru sanemt, a varbut nemaz nevajag! aiziesu ar draudzenem kkur atpusties un tad jau redzes ka bus :)

Mēs savu krīzi pārdzīvojām, tas gan nebija pēc trīs gadiem (ap to laiku viss jau gāja uz labo pusi). Arī man pie apvāršņa bija parādījies cits vīrietis, ar kuru gan nekas nenotika un tomēr.
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka katru reizi, kad liekas, ka nu jau viss, jāšķiras, ir jāpajautā sevi daži jautājumi: Vai bez viņa man būs labāk? Vai esmu no savas puses izdarījusi visu iespējamo, lai attiecības būtu foršas tieši te un tagad?
Un par tauriņiem, aplidošanu un sākumposma romantiku - tas ar laiku izzūd visās attiecībās. Ja neizdosies mīlestību saglabāt šajās attiecībās, kur ir garantija, ka ar nākamo vīrieti izdosies?
Viss ir tavās rokās, tev jāizlemj, vai tikšanās ar jauno vīrieti tev dos vairāk, nekā centieni saglabāt esošās attiecības? Otrs cilvēks nav klauns, kam jāspēj tevi vienmēr izklaidēt, lai nekļūtu garlaicīgi. Un dažreiz pie vainas nemaz nav rutīna attiecībās. Varbūt tev vienkārši šobrīd dzīvē ir garlaicīgi un jāpamaina kaut ko? Varbūt tas nemaz nav vīrietis, kas jāmaina.
Ko tavs draugs par to visu domā? Ieteikums izrunāties arī nav no sliktākajiem...

sniega.pika, es šitā

Neperinam satikšanos un nekādus fiziskus kontaktus neapspriežam, bet jāteic,ka ir patīkami un gaidu katru vēstuli no viņa, jo ir tik...patīkami parunāties ar kādu citu.

arī daru - galu galā tā ir tikai saruna, sarunāties drīkst :D BET ir pašai ir ļoti labi jāzina robežas un, nemelojot sev, jāsaprot, ka nekas vairāk par sarunām tas arī nav un nebūs/tu negribētu, lai ir, citādi var pamatīgās auzās iebraukt un pati sev prātu sačakarēt...

Nu tieshaam.
Kas jums liek domaat ka naakamaas attieciibaas ar sho jauno viirieti nebuus tieshi tas pats peec 3 gadiem?Vai tad atkal mainiisiet viirieshus?
Ja gribaas kraapt tad izkiries vispirms no drauga lai veelaak nav sirdsapzinjas paarmetumu.

Mums arī pēc trīs gadiem bija krīze, labi, krīze bija tikai man, viņš vispār neko nepamanīja, varbūt zieassvētkus svinat katrs pie savas ģimenes? Mājās pie vecākiem vienmēr ir mierīgāk, apdomāsies , kārtīgi izdomāsi ko īsti vēlies ;)

Paldies meitenes par padomiem! Bet tomēr kkāds velns mani dīda satikties ar to otru puisi...
Mans draugs, man šķiet, ka nemaz nenojauš kā es jūtos un ja tgd paziņošu, ka Z-svētki jāsvin atsevišķi, viņš būs šokā.. jo loterija ir izvilkta, dāvanas izlozētas, viss jau saplānots.. un jā, zinu, ka man ir jāparunā ar viņu, bet nezinu kā lai sāk, jo mēs kkā parasti neapspriežam tādas lietas, zinu tas ir dīvaini, bet tā tas ir :D mēs parasti sastrīdamies un ne no kā salabstam...
Ehh..cik grūti, laikam kkāda depresija sākusies..


P.S nezinat kādu labu astrologu?

tokioo nu tad ieteiktu satikties ar to puisi, ja tiešām savējo vēl mīli, tad jau pēc pusstundas jau būsi mājās pie sava puiša un sapratīsi ka gribi tikai viņu, ja nē, tad jāsāk domāt uz ko šīs attiecības virzās

tā, laikam, jādara :)