Puisis no Āzijas

Ja Tev un viņam reliģija ir nozīmīga, nekas labs tur nevar sanākt.

Personīgas pieredzes man nav, bet teorētiski tā varētu būt problēma vēlākos attiecību posmos.

Sliktākais visā šajā ir tas, ka tu neizskaidrojami jūties hipnotizēta.
Kontaktēties un draudzēties jau vari, bet nekad nevajag ļauties tapt par muļķa meiteni ar aizpūderētām acīm/ausīm

Pirms šī puiša,ar ko kontaktējos šobrīd,biju nedaudz tuvāk iepazinusies ar vēl vienu tadžiku,bet brīdī,kad sapratu,ka viņš patiesi grib mani pakļaut, pateicu - nē,viss,pietiek. Viņš jau bija sadomājies tik tāl,ka es viņu precēšu un,kā pati teicu,droši vien bija ar mieru mani ielikt koferī un nēsāt sev līdzi visur,kurp pats dodas, kā arī centās man it kā uzspiest savu reliģiju,allaž teica - kā tu tā,pie mums gan tā nav un tu arī tā nedarīsi.Vienvārdsakot sapratu,ka ar viņu labi nebūs un labāk ātrāk visu izbeigt...
Turpretī šis otrs puisis ir pilnīgi citāds,viņš nevienā vārdā nesaka,ka man būtu kaut kā jāpielāgojas vai jāpakļaujas viņam. Viņš pat ir gatavs braukt pie manis uz Latviju...Šobrīd man viņa reliģija nemaz netraucē,nezinu,varbūt vēlāk būtu citādi,bet,ja vien viņš neliks man nēsāt lakatus un lūgties mošejā,tad domāju,ka ar to arī viss būs kārtībā...
Runājot par hipnotizēšanu, arī Latvijas brūnacainie puiši man allaž piesaistījuši vairāk un varu piekrist Womankind - tā patiesi ir tāda neapzināta hipnoze...

Ak, viņš nav Latvijā un gatavs pie Tevis traukties šurp? Un, ko viņš te darīs? Dzīvos Tev uz kakla? Vai varbūt gribēs precēties, lai dabūtu ES pilsonību? Pārāk aizdomīgi..vai varbūt esmu samaitāta savā domāšanā, bet es ar tādu personu neielaistos nekādās attiecībās pat no attāluma.

Pirms tu ar viņu pa nopietnam ielaidies, tiešām pavēro viņa rīcību dažādās situācijās, vai viņš meklētu darbu Latvijā, kā viņš reaģē, kad tu ar draudzenēm kaut kur aizej utt. Protams, ņemot vērā, ka esi, kā saki, hipnotizēta, tev noteikti būs grūti pieņemt viņā kaut ko sliktu... Principā es ar skatos ar skepsi uz ārzemniekiem, cik gan nav tādu gadījumu, kad, piemēram, meitene aprecas ar melnādaino, pēc kāzām notiek pazemošana attiecībā uz sievieti, un kad gribas izšķirties, sākas vēl problēmas ar viņu kopējo bērnu, nolaupīšana utt. Drausmas.

Nē,ne jau pavisam,vismaz šobrīd,bet ciemos,lai uzturētu ne vien kontaktu caur internetu un telefonu,bet arī dzīvē :)
Un jā,Skaya,es pilnīgi saprotu tavu nostāju par neielaišanos attiecībās,jo kamēr nebiju tādus iepazinusi,domāju tieši tāpat,bet tagad...viņi ir daudz citādāki kā latviešu puiši,daudz karstāki,bet nu šeit,protams,atkal gaumes jautājums...
Es tikai gribēju zināt kādas pieredzi,varbūt tomēr ir kāda meitene,kas ir kopā ar aziātu vai kāda kurai kādreiz ir bijušas attiecības, vai vismaz kāda,kas zina tādus pārus :)

Jā,CICĪ,arī es esmu dzirdējusi daudz un dažādus piemērus attiecībā uz ārzemniekiem,bet ne jau visi ir slikti :)
Tas pirmais puisis bija ārkārtīgi greizsirdīgs,viņš negribēja,ka eju uz ballītēm vai ka sarunājos ar kolēģiem vīriešiem.Ātri vien sapratu - ne,ne, ar tevi nebūs labi... Bet šis otrais vēl pagaidām ne reizi nav izteicies,ka es kaut ko nedrīkstētu, šķiet,ka ir pilnīgi cits cilvēks...
Nu paskatīšos,kā ies,katrā gadījumā,precēt jau vēl netaisos ;)

Manuprāt, Tu jauc hipnotizēšanu (neticu tādām muļķībām) ar iemīlēšanos. Gandrīz jebkurš iemīlējies cilvēks idealizē un saskata to labāko savā esošojā vai potenciālajā otrajā pusītē. Tas jau nekas slikts nav, taču arī pārlieku mākoņos lidināties nevajadzētu!

Sarakste un dzīvošana atsevišķi, vēl pie kam divās dažādajās valstīs, var radīt ļoti daudzas ilūzijas, kuras Tu fiziski nevari pārbaudīt!


Personīgas pieredzes ar Tevis pieminētā reģiona vīriešiem man nav. Taču Tavā vietā pirmais par ko es aizdomātos - nākotne. Kāda nākotne gaidāma šīm attiecībām? Vai viņš būs ar mieru pārbraukt uz Latviju? Sākt savu dzīvi no jauna, meklēt darbu, mācīties valodu utt? Vai Tu būsi ar mieru pārbraukt uz Tadžikistānu? Neesmu iedziļinājusies, bet pieņemu,ka Tadžikistānā sievietei ir cits statuss kā Latvijā un visdrīzāk Tev nāksies pārņemt tās valsts noteikto kārtību utt.

Man paziņu lokā ir precēts pāris, meitene no rietumeiropas un puisis no centrālāzijas reģiona. Viņš laikam ir musulmanis - ja godīgi, nekad nav sanākusi saruna par šo tēmu. Konkrētajam pārim problēmu nav, ne par kādu kontrolēšanu (kur nu vēl pazemošanu, nolaupīšanu vai vēl kaut ko) i runas būt nevar. Ļoti foršs pāris. Tā kā, protams, atkarīgs viss no konkrētā cilvēka.

Problēma, manuprāt, ir tīri ģeogrāfiska (jūs dzīvojat dažādās valstīs), plus vīzas jautājums.

Labi, atbrauks viņš ciemos. Noformēsi izsaukumu, būs vīza viņam uz pāris nedēļām. Ja sapratīsi, ka galīgi garām - OK. Bet ko tad, ja sapratīsi, ka puisis foršs? Ko tālāk?

Ja jūs gribēsit dzīvot kopā (normāla vēlme taču), jums būs problēmas ar VĪZU. Vienam no jums vajadzēs formēt uzturēšanās atļauju - vai nu tev dzīvošanai TUR, vai viņam, dzīvošanai te. Uz kāda pamata formēsiet? Mācības? Darbs? Trešais variants ir jums precēties (ar tikai internetā iepazītu un dažas reizes satiktu puisi? Tu tā varētu?) un cetrutais variants - viņam iegādāties īpašumu Latvijā 50,000 latu vērtībā.

Ja dzīvot kopā, vienam no jums būs jāmeklē, ko darīt otrajā valstī - Latvijā atrast darbu bez valodas zināšanām nav nemaz tik viegli, nu bet tadžiks gan jau runā krieviski, tur vēl kaut kas var sanākt.

Nezinu, man izskatās pēc laika tērēšanas, nekas tur tāpat nesanāks.

Silvija, esmu jau pāris gadus precējusies ar musulmani (kaut gan viņš nav no Āzijas), pati esmu kristiete, bet tas nekad mūsu attiecībās nav traucējis. Viņš nekad man nav neko uzspiedis, ne savu reliģiju, ne ka man būtu jāvalkā lakats utt... Sliktais šajā ir tas,ka tev vienmēr nāksies dzirdēt negatīvus komentārus no apkārtējiem, es pat vēl tagad pēc tik ilga kopā būšanas laika, un galvenais- laimīga kopā būšanas laika, ik pa laiakm dzirdu visādas replikas gan darbā, gan no radiem, gan no visādām dzīves neapmierinātām tantēm, bet man POFIG! Es ar šo cilvēku dzīvoju kopā, ne tie visi pārējie. Un man ar šo cilvēku ir labi, nekad ne ar vienu tē neesmu justusies. Nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli precēties ar šo cilvēku par spīti visām tām elles mocībām,kas bija jāiziet cauri, kārtojot visus papīrus, kur īgnās tantiņas migrācijas dienestā vienmēr man pārmeta, ka esmu kopā ar musulmani. Nu skaties pati, kā jūties ar šo cilvēku.

Turpretī šis otrs puisis ir pilnīgi citāds,viņš nevienā vārdā nesaka,ka man būtu kaut kā jāpielāgojas vai jāpakļaujas viņam. Viņš pat ir gatavs braukt pie manis uz Latviju.

Te var būt tas variants ka tam puisim pašam nepatīk sava reliģija un grib no viņas tikt prom vai arī, ir pietiekami dzirdēti varianti ka šādi puiši uzvedas ļoti jauki līdz apprecas un tad pats nelabais nāk gaismā.

Es personīgi ar biju viegli iepazinusies ar puisi kuram ticībā bija . . laikam Allahs... vai kā nu to visu sauca... Bet par to viņš ne vārds man neieminējās, tā savādāk visu laiku bija jauks un saprotošs puisis (kā draugs nevis kas vairāk), bet kā mums vienu reiz aizgāja sarunas par reliģiju, viņš bija kā apmāts, ka sāka runāt ka kādreiz tam visam ar neticēja, bet tad Allahs atvēra acis un tagad viņš tic, un viņš centās arī mani tam pievērst, bet es uzreiz pateicu ka esmu ateiste(Kaut patiesībā vairāk sevi varētu pieskaitīt pie agnostiķu kārtas) Un stingri uzspiedu lai par mani ar reliģiju vispār nerunā nekad vairs, savādāk es pārtraukšu kontaktus un viss, jo man nepatīk ka manus uzskatus cenšas lauzt.

Mani aizdomīgu darītu tieši tā skaistā runāšana, jo es toč nemīlu ar ausīm, uzreiz meklēju zemūdens akmeņus, ja pārak saldi un mani īsti nepazīstot ko sola.

Bet neviens Tev nepateiks no malas - kā. Jā, varbūt Tu noriskēsi un tā var būt Tava mūža lielākā laime. Varbūt ne, varbūt puisis vien grib tikt Eiropas Savienībā.

Varētu teikt - padraudzēsies, sapratīsi, diemžēl šeit nāk līdzi pasmaga nasta - par reliģijām, par pilsonībām, par dzīvesvietu, par atšķirīgām kultūram, par iejušanos vidē, par ģimeņu attieksmi, par dzīves līmeņiem.. Un tici, Tev būs daudz kas jāpieņem, jāmēģina saprast, pat ja viņš gribēs šur tur vadīt, neuztvert to personīgi, bet vien kā audzināšanas, vides ietekmi. Un godīgi - vai pati neiznīcināsi visu ar aizdomām, stereotipiem, tiem maniem minētajiem zemūdens akmeņiem, kas varbūt nemaz nav un cilvēks tiešām patiess un burvīgs.
Nezinu, man tas viss izklausas pēc liela darba, kur tad tiešām vajadzīga stipra, apbusēja mīlestība, lai nepadotos.

ja jums reliģija svarīga un neviens nevēlas to mainit, labāk visu pārtrauc. skatoties citu pieredzē, nekas labs tur nav gaidāms.

Pašai īsti pieredzes nav. Tik sarakstes līmenī. Patīk sarakstīties ar dažādu tautību cilvēkiem un runājot tiem, kuri no Āzijas puses, tie man pēdējā laikā uzdzen šermuļus. Zinu, ka nav labi par visiem spriest kopumā, tomēr vienu es esmu skaidri secinājusi, ka, ja tu viņiem patiešām interesē, tad gadījumā, ja tev īsti, tomēr liksies, ka 'nav pa ceļam', tad grūti tikt vaļā, jo viņi tik un tā uzplīsies ar to, ka tu esi viņu īstā un vienīgā. Ironiski, ka pat sarakstoties un skaidri norādot robežas, ka internetā meklēju tikai sarunu biedrus, jaunus draugus caur kuriem uzzināt, ko interesantu par citām kultūrām, ir bijuši gadījumi, kur viņi saka, ka caur internetu jūt, ka es esmu īstā un izredzētā un tas nu ir uzmācīgi un biedējoši, jo cenšas visu ko ausīs piestāstīt. Tas nu arī man lika aizdomāties par šo tēmu, kā būtu, ja kādreiz būtu tā, ka sanāktu 'ieķerties', kādā no tā puses. Un, nonācu pie secinājuma, ka, manuprāt, tas, kā jau te minēja ir ļoti grūti (tā dzīvošana kopā, uzskati, pārējās lietas), es to formulētu kā milzīgu atšķirību, tādas kā divas dažādas pasaules, kurām pielāgoties ir ārkārtīgi, varbūt ne neiespējami, bet gandrīz nereāli grūti.
Bet pavisam noteikti nezinam ne tavas sajūtas, ne kā iepazināties, ne protams to puisi, tā kā šeit nu tev jābalstās tikai uz savām sajūtām, kas zin, ja mēģināsi un viss izdosies, varbūt pat apgāzīsi visu manis iedomāto, ko te uzrakstīju :)

Protams, ka viņš grib pie tevis uz Latviju.
Tadžikistāna ir nabadzīga valsts, Krievijā tadžiki ir ne visai ieredzēti, bet brauc smagā peļņā uz turieni, a te paveras baigie horizonti, salīdzinājumā pārtikusi valsts un tālumā spīd iespēja dabūt uzturēšanās atļauju ES.

Mums pagājušajā gadā kursam pievienojās ap 10 puišu no Uzbekistānas. Sākumā attieksme pret viņiem bija neitrāla, bet vēlāk jau varēja redzēt, ka tie atraduši darbu un lekcijas noteikti nebija viņu brauciena mērķis. Paralēli tam, drosmigākie mēģināja jebkuru meiteni ''nokoļīt'', cik saprotu, vīzai. Grūti no tādiem tikt vaļā, jo vārdu ''nē'' viņi neuztver. Vispār stipri atšķirās gan mentalitāte, gan vispār pasaules redzējums. Cik dzirdēju tajās nedaudzajās lekcijās, ko viņi apmeklēja, attieksme pret sievietēm viņiem ir biedējoša. Nesaku, ka visi aziāti ir tādi, bet tomēr.

Man ir bijusi pieredze ar Azijas valstu parstavi, saja gadijuma pozitiva, lai gan no sakuma vinam neuzticejos, bet tas jau netrauceja ar vinu izklaideties. Tagad esam kopa, sadzivojam mierigi, viens otram neko neuzspiezam no saviem pasaules uzskatiem, lai gan mans puisis ir parliecinats musulmanis. Vienu gan es tev teiksu - tadas attiecibas jaiegulda daudz smagaks darbs, neka attiecibas ar savas kulturas parstavi. Vispar es tev ieteiktu but loti uzmanigai, jo ta gala puisiem interese uzturesanas atlaujas ES, kuru del vini ir gatavi pat iet pari likiem. Ari meitenu aukstasiniga mulkosana milestibas (vizas) varda. Tu saki, ka vins tev medu lej ausis...tas mani daritu aizdomigu. Ieteiktu vinu stingri paverot, ka ari pacekot dzilaku info par vinu. Lai jau vins brauc, iepazisies ar jaunu cilveku, bet pirms ielaidies nopietnakas darisanas ar vinu, nopietni pavero vinu dzive. Ir dzirdets, ka ta gala viriesiem patik sievietes aplidot pirms laulibam, pec laulibam parada savu isto seju un tad sakas visi tie, nedrikst to un sito. Un ja - Austrumu kultura un Rietumu kultura sava zina ir lidzigas, bet taja pasa laika ar tadam atskiribam, kuras gan viena, gan otra puse ar grutibam spej izprast.

Paldies par tik daudzajiem un dažādajiem viedokļiem, ir ko palasīt,ieklausīties un mācīties... noteikti apsvēršu visu vēl kārtīgi,jo,kā jau teicu,negrasos viņu precēt ne rīt,ne parīt,laiks rādīs...
Un atbilde par to,kur iepazināmies - strādājām kopā Krievijā 4 mēnešus,taču jūtas parādījās un uzmanību sākām viens otram pievērst vien pirms 3 nedēļām...
Var jau būt,ka arī viņš grib ienākt ES,nenoliedzu šādu varbūtību,bet domāju,ka tas diez vai ir iemesls manis "aplidošanai"...

Liels prieks bija lasīt SANDY atbildi un patiesi ceru,ka ar mani varētu notikt līdzīgi :) Katrā gadījumā es arī nekaunos par to stāstīt nedz draugiem,nedz radiem un ja arī kādam ir pretenzijas,man, tieši tāpat kā tev, ir pofig,ko par to domā citi :)