Man draudzene jau 7us mēnešus cenšās ieņemt bērnu, bet nekā! Man agrāk bija priekšstats, ka viss notiek kā filmās - pārguli vienu reizi, un visi procesi notiek. Tagad redzu, ka realitāte ir pavisam citādāka. Tas liek aizdomāties, ka visu dzīvē nevar izplānot, kā pats vēlies..
Tad nu man jautājums - cik ilgi jūs gaidījāt līdz mazais pieteiksies?
zinu sievietes, kuras tiešām kā pasakā, gribu bērnu, uztaisam un gatavs, tomēr šādu gadījumu ir ar vien mazāk. man pazīstamas ir arī sievietes, kuras gadiem cenšas un nesanāk. pie vainas ir mūsu neveselīgais dzīves veids, pārtika, piesārņojums kas valda mums apkārt un viss kas cits. vēl jāpiebilst ka pati esmu to skaitā, kurai nesanāca ar pirmo reizi, piedzīvoju spontāno abortu. Iemesls, veselības problēmas.
Man mazais pieteicās pēc apmēram mēneša mēģināšanas, tā kā mums ar vīrieti ilgi nebija jāgaida. Bet par šo lielā ziņā domāju, ka jāsaka paldies tam, ka baigi saudzēju savu ķermeni (jo kā zināms tad olšūnas ir tik cik ir jau piedzimstot un neatjaunojas, tāpēc pašas ar savu dzīvesveidu tās varam sabojāt + arī tas, ka cik vecas esam mēs - tik vecas arī olšūnas), kā arī nesmēķēju, nekad neesmu lietojusi hormonālo kontracepciju utt.
Ipaši neplānojām it kā,tikai reizēm iesmējāmies,ka mājās pārāk kluss vieniem pašiem. :)
Vienu reiz sanāca čē pē-nekas,pēc diviem mēnešiem atkal nepiesargājāmies un čiks - mazulis klāt :) Kad paliku stāvoklī mums pat nebija gads kopā pavadīts.
Tagad gaidam savu mazulīti kuru katru dienu ierodamies :) Un esam laimīgi.
nu jau mēnesi strādajam pie tās lietas, protams nesanāk katru otro dienu utt, jo tomer darbs komandējumi, bet nu pagaidam nekā...
Katru otro dienu nemaz arī nevajag. Meitenes ar medicīnas izglītību, palabojiet, ja kļūdos, bet mēnesī taču ir labi ja dažas dienas, kad ir auglīgais periods un var iestāties grūtniecība, ne?
vienu reizi sanāca neizsargāties un mazais klāt. nelīdzēja pat ak. un tas viss notika pāris dienas pirms paredzētajām mēnešreizēm, tā ka, laikam uz mani tās auglīgās - neauglīgās dienas neattiecas :D
plānojām 1-2gadus pēc kāzām sākt domāt par bēbītī, tik 2 vai 3mēn pēc bildinājuma pieteicās. 7mēn nav daudz, normāli ir 1gaudu bez kontracepcijas, bet mīlēties, nevis cept gaisā bēbīti, izbaudīt to laiku nevis tik satraukties būs/nebūs
10mēneši, bet esmu lasījusi, ka jāsāk uztraukties pēc 1-2g, ja netiek ieņemts.
Man nebij īpaši arī veselīgs dzīvesveids, bet baigi uz to neiespringu, bet kad paliku, tad nezināju, ticēt vai nē.
es zinu pat precīzu dienu,kad tas viss notika.. un paliku arī tikai tapēc, ka kopā vienlaicīgi beidzām.
Tagad esmu pārliecināta, ka katram pārim tas ir savadāk.
146
