Bijušie nebijušie

Sasveicinos, bez emocijām.
Bet savu pirmo mīlu vēl nav nācies satikt, pagājuši jau ~ 4 gadi. Bet domāju, aizvien būtu mazi taureņi vēderā, kaut vai atmiņu dēļ. :)

Izlasīju Lancaster ierakstu par bērna tēvu un brīnos kā tā var - paiet garām bērna mātei?

Sesilla,
es īstenībā biju vieglā šokā vairākas dienas. Bet sejas izteiksme viņam bija labā... viņš bija kopā ar savu ajuno draudzeni, viņa laikam nav informēta, ka viņam ir bērns no iepriekšējām attiecībām

Nu, kopš es sapratu, ka mans bijušais jau dzīvo ar vienu manu senu paziņu, ko ļoti jauki nolika visiem iespējamajiem vārdiem, kamēr dzīvoja ar mani, man ieraugot nāk smiekli :D īpaši, kad tā meitene man uzskrēja virsū- domāja, ka es nezinu laikam, smaidīja, čaviņas utt. Es izlikos par tādu pašu muļķi, smaidīju pretī :D Man tak vienalga.

Viens bijušais ir ko bieži satieku, kādreiz bijām labākie draugi. Pēc attiecībām- vairs nekādas draudzības, bet ja gadāmies vienā pasākumā, kopā varam stundām rēkt un runāties, bet tas tā- tikai pa draugam.

Pirmo draugu satiekot man paliek slikti un vēders griežas no nepatīkamām sajūtām, nevis tauriņiem :D

Bet visā visumā pārsvarā nesveicinos, nepievēršu uzmanību. Reizēm tikai tā jocīgā sajūta parādās, kā cilvēks, kurš reiz bija praktiski visa tava pasaule, pēkšņi liekas tik svešs un nekad nepazīts :)

es esmu no tām trīcošajām, īpaši,ja bijušais nav gadiem satikts dzīvajā.

Bijušos uz ielas neesmu satikusi, bet mīļāko ar kuru varēju darīt da jebko satiku, manos plānos nebija paredzēts satikt pat uz ielas kaut vai nejauši , tas gan ir šaizīgi. Pati nesaprotu nesaprotu kapēc ar viņu tikos. :D
Kad eju pa to ielas pusi kur viņu satiku, vislaik nolūru vai viņš tur nestāv :D

Hā, hā, man aktuāla tēma- es jau kādu laiku dzīvoju vienā kāpņu telpā ar bijušo simpātiju no pamatskolas laikiem. :D Tā īsti nedraudzējāmies, bet kā patikām viens otram, oi! Pāris reizes nejauši saskrējāmies, parunājām. Pēc tam bija dīvaina sajūta- filma tinās atpakaļ- kā mēs kopā sildījāmies, spaidījāmies(nepatīk kā skan, bet citu piemērotu vārdu pašlaik nevaru iedomāties), ziemassvētku bučas, dejas, sasmaržotas īstas vēstules no viņa... Tā, it kā laiks nebūtu gājis uz priekšu. Bet, jā, tagad katram sava forša ģimene.
Citus satieku ļoti reti, garāmejot sasveicinamies, ierēcam, kā netīši atkal esam saskrējušies un viss, lai gan ir tādi eksemplāri, ar kuriem labprāt ilgāk parunātos divatā.
Šķiet, ka esmu izaugusi no tā vecuma, kad ''būtu jābēg'' no bijušajiem. :)

es parasti cenšos pagriezties uz pretējo pusi un izlikties, ka neesmu redzējusi.

man vienkārši nepatīk satikt cilvēkus no pagātnes.

man vienkārši nepatīk satikt cilvēkus no pagātnes.

Man ir tieši tāpat! Nav taču, par ko runāt ar tiem cilvēkiem un nav arī nekādas intereses, jo - ja būtu, tad jau tie cilvēku nebūtu no pagātnes :)

Man galva sagriezās, kad biju pie drauga vecākiem, kad viņa māsa atveda uz vakariņām savu jauno puisi kurš izrādās mans bijušais :D

Casablanka,
tas tiešām varētu būt "jautri" :D kā tas puisis noreaģēja? :D

Vienu es mēdzu satikt kādā kopējā draugu ballītē apmēram reizi, divas gadā. Man pilnīgi nav nekādu jūtu pret viņu, bet tad, kad viņš parādās, zinu, ka viņš man pievērš īpašu uzmanību, skatās virsū utt., kā arī citi vēl domā, ka man pret viņu ir kādas jūtas, tāpat kā viņam pret mani, kaut gan tā nav. Un tad sanāk, ka visa tā uzmanība mani tā sastresina, ka jācenšas tēlot vēso :D kaut gan reāli ikdienā manī arī ir tas vēsums, vispār nedomāju par viņu un esmu izslēgusi no savas dzīves. :D
Otru bijušo es vispār nevēlos satikt. Man viņš nodarīja ļoti daudz pāri un man ir tādas riebuma sajūtas pret viņu. Reizēm uz ielas ieraugu kādu līdzīgu viņam un pēc tam nopūšos no laimes, ka tas nav viņš.

Casablanka, pastāsti vairāk! Izklausās ļoti interesants gadījums ;) Tiešām - kā puisis reaģēja?!

nu sirds jau varbūt arī notrīsētu, bet nebūtu tagad tā, ka mestos viņam ap kaklu. nozīmīgas attiecības vnm paliks atmiņā, un uzplaiksnīs šīs atmiņas, kad to cilvēku satiksiet.

Nu vispār bija tā, drauga māsa man teica, ka atvedīs savu jauno draugu, nu es šai prasu kā sauc un no kurienes, šī saka, tāpat jau nepazīstu, vakarā sapazīstinās, nu ok. Sēžam ar draugu istabā, mamma sauc mūs ,lai nākam pie galda, ka visi gaida uz mums, ejam lejā, ieejam viesistabā un ko es tur redzu- savu bijušo , es sarku, viņš sarka sajūta bija nenormāli stūlba un tajā pašā laikā smieklīga, bet to vakaru noturējos godam, vēlāk sarunājām, ka pa mūsu pagātni neviens neko neuzzinās, vienvārd sakot what happens in Vegas stay in Vegas :D
Bet nevarat iedomāties to stulbo sajūtu, ka sēžu viņam pretī un atceros visu ko esam darījuši un nedarījuši un viņš ar viltīgu smīniņu ik pa laikam paskatās uz mani :D

speciāli neietu klāt un nerunātu. nu droši vien, ka censtos ātri atkratīties, vēljovairāk- drauga klātbūtnē. kas pagātnē ir, tam tur arī jāpaliek. varbūt par pāris cilvēkiem būtu interesanti, kā viņiem dzīvē veicies un kas ir izmainījies u.tml. bet vairāk tā neko

Pret visiem nē, bet ir tādi indivīti, kurus ieraugot tiešām kaut kas iekšā uzvirm.
Protams, gandrīz ar visiem sasveicinos, par daziem domāju NU KĀ AR VIŅU VARĒJU, bet vairāk vai mazāk iekšā tādas patīkamas atmiņas vienmēr par to, cik tomēr jaunība ir skaista un ar viņiem kopā pagātnes kaut kādi notikumi :)

Pirmo draugu satiekot man paliek slikti un vēders griežas no nepatīkamām sajūtām, nevis tauriņiem
man precīzi tas pats. :D tie nav taureņi, bet kkāda nepatīkama sajūta. Labas attiecības (ka, piemēram, saskrienoties varu sasveicāties, varu uzturēt tikai ar tiem, ar kuriem man neizveidojās nekas nopietns, utml)
man tikai 2 bija bijuši iepriekš, bet tagad, kad satieku, domāju, jā, es biju totāla muļķe. un laimīga iedomājos par savu otru pusīti :)) jo nekad jau nevar zināt ,varbūt to bijušo dēļ mēs nebūtu satikušas savus esošos :)) un bijušie dod pieredzi, kas ir nenovērtējama ,kad pēc tam veido attiecības.

diez visi izaug no tā vecuma? Vai visi kādā brīdī pārstāj viens otru ienīst? Mans bijušais mani ienīst un ignorē jau kāds 6 gadus. Man jau pat sen vairs nav neērti, lai arī esam spiesti grozīties vienā vidē ar kopīgiem draugiem :D

Nē, visi neizaug un nepārstāj ienīst :D Fleming, es gan domāju, ka viņš neienīst tevi, bet nespēj pārkāpt savam aizvainotajam lepnumam. Tas ir viņa veids, kā tik galā ar šķiršanos, viņa attieksme un poza. Kā tu viņu pameti, ka viņš 6 gadus netiek tam pāri? :D