Droši vien jau sapratāt, ka es šodien vienu savu bijušo satiku :D
Biju ar vīru veikalā, sākumā ieraudzīju viņu, bet speciāli gāju prom, jo negribēju runāt - nu par ko gan un kāpēc?! Bet izrādījās, ka viņš arī mūs bija pamanījis un pienāca klāt, turklāt no aizmugures, es pat sabijos... Nācās papļāpāt dažas minūtes par visu un neko.
Visstulbākais, ka ieraugot viņu, izdzirdot balsi uzreiz atcerējos visas sajūtas kādas toreiz man bija pret viņu - atcerējos, kā biju samīlējusies, kā jutos, it kā viņš būtu pārāks pret mani, kā viņš mani audzināja (viņš ir 7 gadus vecāks un man bija 17), ko runājām - pilnīgi kā filma galvā. Vīrs par mani tik iesmēja pēc tam, ka varot redzēt, ka es kaut kur aizpeldēju :D
Vispār jau tā atceroties kļūst skaidrs, kāda dumiķe biju un cik daudz taisnības bija viņam (mana bijušajam), bet šādos brīžos arī vēl vairāk novērtēju, ka esmu tieši ar savu vīru, nevis jebkuru citu :)
Bet nu smieklīgi, ka joprojām vēderā iekņudās un sajūta kā vidusskolā :D