Kautrīgais vīrietis! Tā var būt?

normāls puisis atradīs veidu kā iepazīties ar iepatikušos meiteni. vārdiski vai rakstiski vai kā nu kurš izdomā.

ja viņš ir tik slimīgi kautrīgs, ka vispār nav spējīgs muti pavērt, nu priekš kam tāds vajadzīgs, lai risina savas problēmas!

es pirmo soli nespertu, jo esmu to darījusi vairākas reizes un manā pieredzē tas nekad nav beidzies ar labu rezultātu, toties sajūta pēc tam riebīga. ja nu vienīgi tev ļoti patīk būt vadošā lomā vienmēr un visur..

KeX a ko pats nekolji?

Arī mazām desiņām jādzīvo

? Tev tāda pati problēma?

man bija tadas ''attiecības ''
iesaku pirmo soli tev pirmajai nespert ..bet vairak sadraudzeties.
savadak iznaks ka man,kad puisis nobijas .. :D un ta nekas nesanaca.
dazreiz ir tadi puisis kas neuzsak attiecibas pirms otru labi nepazist..nu ka labu draugu....
bet tas atkarigs no katra pasa .. vini ir dažādi ..

Mans draugs arī ir no kautrīgajiem. Iepazināmies internetā, kad sākām sarakstīties, tad likās - oi, šis nu gan ir ašais. Bet dzīvē pavisam savādāks. Laikam netā katrs uzliek masku. Bet nu tā nav problēma - mani tas netraucē.

hvz - a kur ponts, visu laiku gandrīz džeki koļijuši meitenes..
Būtu feini ja kāda tiešām ļoti izskatīga meitene nokoļītu mani :D

sāc kko rakstīt varbūt draugos. bet tev ir jāizdomā, vai arī turpmāk tu būsi tā, kas bakstīs viņu uz kkādām attiecībām utt.

man ir bijuši puiši, kas ir tiešām stumdāmi un grūstāmi. nu man tas nepatika. man apnika. man patīk, ka man puisis ir jāieinteresē, bet ne jāplijās pašai virsū. nu cerams, ka vismaz gultā viņš nebūs mācāms. goda vārds, man tādi asiciocējas, piedodiet, ar lupatām.

Mans vīrietis tāds bija iepazīšanās/randiņu periodā. Tagad no kautrīguma nav ne miņas :D bet kad tikāmies, tad gaidīju, kad viņš pateiks, ka patīku viņam. To jutu no viņa, bet gribēju dzirdēt. Principā, viņš spēra pirmos soļus - uzrakstīja pirmais, uzaicināja uz randiņu. Tā kadu laiku tikāmies un es gaidīju ko vairāk. Vēlāk jau viņš teica, ka tā kā kautrējās spert soli tālāk, nevarēja saņemties atklāt jūtas. Man apnika, pieliku punktu. Tad arī viņš atklāja savas jūtas. Pēc kadiem 2mēnešiem es sapratu, ka vēlos ar viņu attiecības un tad jau man bija jāsper solis :D Šobrīd tas ir pāraudzis skaistā mīlestībā un dzīvi bez viņa nevaru iedomāties :)

Marka, high5 :D
Šobrīd vispār man ir interesanta situācija.Arī ir puisis,kurš ir dikti kautrīgs un kuram ir ne-kautrīgs, ļoti labs draugs,kurš man visu laiku raksta.Un kurš man nepatīk :D
Tad nu es mēģinu kaut kā par viņu ieminēties,kur vien iespējams :D
Bet lieta,kas šo kautrīgo puisi atver ir pat nedaudz alkohols, jo bez tā, meitenes aicināt dejot nebūtu saņēmies.

Kautrīgie patiesībā ir tie vislabākie.
Es ar savu draugu iepazinos draugiem.lv, bija garas sarakstes un tā, bet man tā bija ikdiena, jo uzmanības netrūka, nodomāju, nekas īpašs. Pēc kāda laiciņa aicināja satikties, bet es negribēju/nevarēju, katrā ziņā - nesatikāmies. Draugos neapstiprināju, bet facebookā gan. Tad jau pēc kāda laika viņš man atkal uzrakstīja, sākām sarakstīties. Plus, mums bija kopīga draudzene, kura mūs ''bīdīja'', lai cik smieklīgi neizklausītos. Tā arī gandrīz dien dienā sarakstījāmies, bet vēl viens aicinājums satikties nebija. Man uzradās cits puisis, bet tomēr viņš teica, ka attiecībās nejauksies, bet īsti padoties arī netaisās. Reāli, mans telefona numurs viņam bija, jo android telefoniem no facebook tie automātiski var tikt sinhronizēti, bet zvanīt nezvanīja un nerakstīja. Ļoti gribēju satikt viņu, bet esmu tāda, kura pirmā neuzaicinās, jo uzskatu, ka vīrietim ir jāizdara sākumā pirmais solis. Visu laiku sarakstījāmies, tik ļoti gribēju satikt, bet puisis kautrējās. Beigu beigās, venkārši spontāni uzaicināja mani satikties manā vārda dienā, par ko viņš man paziņoja dienu iepriekš vai pat tajā pašā dienā, īsti neatceros. Bet jā, tagad esam kopā jau gandrīz 5 mēnešus un viss ir lieliski, ar smaidu atceramies šo notikumu.

Iesaku Tev apbruņoties ar pacietību un pirmajai neskriet viņam virsū. Jo lai arī viņš ir kautrīgs, ja Tu viņam interesēsi, viņš atradīs veidu, kā Tevi uzaicināt uz satikšanos. Varbūt vienkārši vēl vajadzīgs laiks. :)

Es pazīstu vienu ļoti forši puisi, kas attiecībā pret meitenēm ir ārkārtīgi kautrīgs. Draugu kompānijās jautrs, ar labu humora izjūtu, vienmēr pieklājīgs, izpalīdzīgs - nu tiešām gandrīz sapņu princis :D , ja vien nebūtu tās pārmērīgās kautrības... Ja atrastos kāda, kam nav slinkums viņu pabīdīt un pabakstīt, tad viņš noteikti būtu labs potenciāls ilgstošām attiecībām/ģimenei...

Ar to visu es gribēju teikt, ka, jā, tā var būt. Ieteiktu visu darīt palēnām - neskriet un nerunāt uzreiz par attiecībām, patikšanām un bla bla bla, bet uzsākt un uzturēt sākumā draudzīgu kontaktu, sarakstīties, vēlāk jau sazvanīties un tad it kā nejauši sarunāt satikties. Ja tev viņš patīk ,tad varbūt ir vērts pavilkt to visu garumā un pieradināt viņu pie sevis, iepazīt vienam otru, lai viss turpmākais šķistu pilnīgi dabiski un neuzdzītu lieku stresu.

Starp citu mans vīrs arī ir vairāk no kautrīgajiem, bet es ne mirkli nenožēloju, ka nolēmu toreiz sen, sen spert pirmo soli. Man vispār patīk dominēt :)

Ir bijis tāds viens puisis,bet mums nekad nesanāca,jo man nepatīk tie kautrīgie.Tieši tā,ka viņus ir jābaksta un jābīda,man raksturs ir valdonīgs,un tas viss viņa kautrīgums apnika un izšķīrāmies.

Es arī esmu it kā kautrīgs, bet nu, ja man meitene patīk, tad tomēr centīšos spert pirmo soli, kaut vai ar sms vai portālu starpniecību.

Galu galā - mums ir jacīnās par princeses sirdi!

Pirms gada arī iepazinos ar tādu puisi. Abi viens otram ļoti simpatizējām, bet sapratu, ka viņš arī ir no tiem kautrīgajiem un pirmo soli nespers. Tad ņēmu visu savās rokās.. jo ļoti labi apzinājos, ka, ja es neko neiesākšu, tad nekas uz priekšu nenotiks.. Tad nu tagad jau esam šo gadu kopā un ļoti lamīgi! :) Reizēm vēl atceramies to reizi, pirms gada, kad pati spēru pirmo soli un draugs tik nosmejas un nosaka, ka, vņam esot bijis kauns, ka es viņu atraidīšu un ļoti labi, ka es kko darīju lietas labā! :D

Mans puisis tāds ir. Bet viņš ir tāds labais un kautrīgais tikai ar meitenēm, tā jau normāls. Ko darīju? Pati viņu nokoļīju
parakstos zem katra vārda :)

ai, nemāku citēt :D vēl, ko varu piebilst - šādi džeki prasa milzu pacietību un ticību sev, bet tas noteikti ir tā vērts!

Piekritīšu Dakterim. Arī cik teikuši vīrieši, tad ir tā, ka ja meitene patīk,arī tie kautrīgie sarosās,lai cik grūti arī nebūtu pārkāpt sev pāri.

Vai, paldies par komentāriem! Es ar domāju, ja meitene patīk, kautrībai tur nav vietas! ;)

Labi, izstāstīšu kā bija!

Darbavietā iepazinos ar puisi, tā nu sanāca viņu bieži satikt darbā, vienmēr kā satika mani, smaidīja, sveicinājās, apvaicājās kā iet, bet es īpaši nepievērsu tam uzmanību, jo tādu klientu man ir diezgan daudz.

Tad viņš mani sameklēja draugos, lai gan zināja tikai manu vārdu. Es nodomāju, ka nu sāks man tagad rakstīt, bet nekā. :D

Arī kolēģi viņu pamanīja, un jautāja, kas tas par puisi, kurš Tev visu laiku smaida. Domāju, ka viņš man neko neraksta, jo domā, ka man ir draugs. Jo tā varēja nodomāt, man bija ilgstošas attiecības, kas pajuka, bet gan jau ir kāds, kas vēl joprojām domā, ka esmu kopā ar to puisi.

Tā nu man parādījās par viņu interese, un nesen, apkārtējo cilvēku iespaida, aizrakstīju viņam (neko īpašu, drīzāk par darbu), tā nu mums izveidojās interesanta saruna, kaut ko jokojāmies, bet pēc dažām dienām, tā arī saruna aprāvās... :D

Bet pēc sarunas sapratu, ka nav nemaz tik kautrīgs! :D

Acīmredzot viņam tik ļoti nemaz nepatiku, vai arī viņam ir draudzene!