Baaaams!

up

es nelasīšu šo diskusiju, jo es vnk nomiršu no smiekliem. :D:D es nevaru novaldīties, kad redzu, ka kāds krīt. es nevis eju palīgā, bet stāvu un smejos :D
pati pagājšziem novilkos uz trotuāra, rokā bija ipods, kas pēc tam bija sniega pika. piecēlos un izlikoa, ka nekas nav noticis, bet sāns tāāāā sāpēja :D

es izlasīju pirmās divas lapas, norēcos, koleģi norēcās par mani. un talak nelasu - man ir pārāk dzīva fantāzija :D:D

es esmu kritus darbā pa trepēm, visu notiesāto priekšā, pēc tam viņiem bija laba tēma ko apspriest!
man ir fukšos bikses pa vīli saplīsa, tur visādus trikus taisot, bāc, to nu gan ar kaunu atceros! man stringi bija zem biksēm, un pēc tam bija pa taisno uz darbu jāskrien. labi, ka darbā bija ko pārģērbt! :D
nekas cits īsti prātā nenāk, bet man visādas tizlas situācijas ir bijušas! :D

Pamatskolā gāju uz skolu ar ļooti smagu mugursomu. Pa ceļam uz pieturu man atšņorējās kurpes, es pietupos uz celīša, lai sasietu. Vienīgi biju mazliet par daudz pielikusies - smagā soma pārslīdēja pāri galvai un es ar galvas vidu pret asfaltu. Nesāpēja, jo biju jau tuvu noliekusies, bet stulbi, jo nevarēju to somu dabūt atpakaļ, nācās speciāli kristu uz sāniem.

aaaaaaaaa :D:D:D:D:D:D

Es izstāstīšu kā man iesākās šis gads! :D
Tas bija kādas 10minūtes pēc salūta beigām, ar draudzeni gājām uz klubiņu, man rokā šampja pudele, ārā lietus līst.. Viss ledū.. Cilvēki ,protams, plūst baros pa ielām. Mēs ejam un es paslīdu un saku : "Ak Dievs,ja es būtu nokritusi....." un GAR ZEMI !!! :D Un tajā mirklī ,man prātā pārskrēja 100 domas, pirmā,ka tik daudz cilvēku apkārt, otrā - ka izlēju šampi, trešā - jāceļas ātri augšā , ceturtā - nē,es vēl slīdu pa ledu.. :D
Ak Dievs, man bija traki kauns un biju visa slapja,slapja ! Bet aiz smiekliem ganrīz apčurājāmies ar draudzeni :D :D

Atcerējos, ar draugu bija neilgi kopā, viņa ģimene vēl nebija īsti iepazīta, pirmo reiz biju aizbraukusi uz viņa laukiem. Bija vasara un katrs kaut ko ārā darīja un lai neatstātu izlutinātas pilsētnieces iespaidu izdomāju, ka gribu pamēģināt pļaut zāli ar pļaujmašīnu. Zāle bija diezgan gara un vēl rasa nebija kārtīgi izžuvusi. Draugs piedarbināja pļaujmašīnu un es atspērusies sāku stumt, pirmā grūdiena laikā paslīdēju, nokritu ar seju zālē un pļaujmašīna aizgāja pa gaisu. Ok pasmējāmies un sāku tālāk pļaut, atkal atspērusies palsīdēju un pļaujmašīna atkal aizgāja pa gaisu. Sāku uz sevi dusmoties par to, ka nejēdzu zāli pļaut un vēl pie tam visi drauga radi skatās. Bet nu saņēmos un sāku trešo reizi pļaut un protams, ka uzkāpu un slapja zāles kušķa un trešo reizi ņēmu un nolikos uz mutes un pļaujmašīna atkal aizgāja pa gaisu. Tad gan es neizturēju savu tizlumu un sāku raudāt un vēl pie tam kaut ko sačakarēju pļaujmašīnai, jo manu kritienu iespaidā cieta arī pļaujmašīna. :D Tā nu es noraudājusies un viscaur zaļa devos uz pļavu lasīt puķes. Tagad zāli pļauju tikai tad ja tā vēl nav izaugusi baigi garā. :D

japaceļ šito arī. kas jauns ? :D

Nokritu špagat;a slidotavas pašā vidū. nevarju saviem spēkiem uzslieties. Pamatīgs fail.

:D

Pirms pāris nedēļā bijām kāzās. Ar vīru tā dejojām, tā dejojām, ka abi nokritām- izklājāmies pa visu deju grīdu :) Vīrs kā zvaigzne- platām kājām un rokām uz muguras, man klieta uz galvas uzmaucās:D

Es atcerējos kā bijām ar ģimeni Jēkabpilī, staigājam.. Pāri ielai pieturā piebrauc autobuss, jau taisas braukt prom, bet viens vīrietis skrien uz to autobusu un mahājas,lai pagaida. (Un ziniet, tādas vecās krāsainās sporta jakas, tādas krieviskas, manam vectēvam tāda ir, trijstūrīts gaiši zils, tur dzeltens vēl utt..) un tam onkam piedurkne aizķerās aiz staba, un šis pat neapstājies leca iekšā autobusā un piedurkne palika stabā karājoties, līdz pašam plecam :D Vēl šodien atceros to plīstošo skaņu :D

Darbā kāpu pa divu pakāpienu kāpnītēm, bet tur pirmajam pakāpienam bija nokritusi tā līstīte/maliņa, tāpēc Pakāpiens saplūda ar visu pārējo paklāja grīdu. Kājās normāli papēži, un es kā kāpu, tā pārkāpu pāri pakāpienam, tikai papēdis uz pirmā pakāpiena paša maliņas.. Tā es tur nolidoju pusmetru zemāk :D

Tas bija pirms 1,5 nedēļas, ja tas ko maina :D

Hehe šos stāstiņus gan ir jautri pārlasīt :D

Divi gadi atpakaļ ar draugu bariņu forši mežiņā pasēdējām, izdzērām pa pāris kokčiki un nu jāiet uz kojām. Bet kāds izdomāja, ka tomēr jāiet paņemt vēl kāds. Tā nu ieejam lielajā veikalā, man bija tāda mizlīga šalle. kautkādi 2x1metrs, plānā, tā nu es eju un izdomaju viņu noņemt, bet sapinos un uzkāpu uz viņas un tā nu tieši pie kasēm forši paslīdot metri 2,3 uz priekšu nolikos guļus uz vēdera. Kā visi rēca. :D Pati sēžu, cenšos atpīt šalli no zābaka un raudu no smiekliem. :D

Amizanti kritieni bijuši, šķiet, divreiz.
Skolas gados, kad skrēju starp galda rindām skolā tādā normālā tempā un aizķēros aiz klasesbiedra somas, lidoju tā smuki.
Otrreiz GC, pakritu uz eskalatora, tā arī uz vēdera nobraucu lejā :D

Ja es nogāztos kādā lielveikalā pa trepēm vai eskalatora,es laikam darītu kā daži dzīvnieki- tēlotu beigtu, būtu kauns celties augšā:D

Es kādus divus gadus atpakaļ normāli sasvēros uz boulinga celiņa, nezinu kā tas sanāca, bet tas celiņš aiz līnijas ir kas trakāks par ledu :D līdz galam tomēr nenokritu, bet draudzene aizvien cenšas šo gadījumu atcerēties, ja viņai bēdīgs prāts :D

Biju sīka, pie skolas ar puišiem dauzījāmies ziemā, kad šie izdomāja mani izvārtīt sniegā skrēju pa savas mazpilsētas veikaliņa trepēm, lai iemugtu, diemžel visas trepes ledū,es paslīdu,atsitu pieri kā bumbu pret sienu, bimbāju un kliedzu kā sāp, aizbraucu raudādama mājās, māte ierauga punu,kas man pa visu pieri ,sāk kliegt ka es nejēdzu iet un atkal es sāku bimbāt :D mamma vienmēr mani atbalsta :D :D