Baaaams!

Es arī ļoti ceru, ka šoziem nekur nenokritīšu! :D

Man pagājušajā ziemā bija, ka gāju no autoskolas centrā un tur kur zz tunelis - es noslīdēju uz dupša pa tām kāpnēm. Lieki teikt, ka uz mani skatījās ĻOTI daudz cilvēku :D bet es neko - piecēlos un gāju tālāk ar netīrām biksēm un zābakiem. :D

Pāris nedēļas atpakaļ uz papēžiem skrēju uz autobusu. Kaut kā ietrāpiju bedrē, kāja saļodzijās, mēģinot saglabāt līdzsvaru nostreipuļoju vēl pāris m, un ietriecos stabā. Nezinu, kā es to dabūju gatavu, bet vismaz autobusa šoferis bija tik ļoti uzjautrināts, ka aizmirsa durvis aiztaisīt un es vēl paspēju iekāpt. :D

LustForLife - tāāāāā pārsmējos :D :D :D

Taa pa nopietno peedeejo reizi nokritu pirms gadiem 4! Ar ex braukaajaamies ar ritenjiem,braucaam pa "grunteni" un es sabijos no fuures kas brauca dikti tuvu un nokritu! Rezultaataa - asinjaini celjgali un nobraaztas plaukstas.:(
Tikaam liidz maajaam(es klibodama) un draugs mani maajaas daktereeja. ;)

Pagaidām vēl neesmu nookritusi, bet krītu gandrīz vai katru gadu pa vienai x :D varbūt 2x, bet vairak gan nav gadījies.

smirnoff ,nu tas jau vairs nav smieklīgi ! tādus nestāsti! smieklīgos tikai :)
es arī ar riteni kritu, rezultātā daudz zilumi un pārlauzta roka. tas nav nemaz forši.

Sestdien ar draudzeni gājām šļūkt no kalna uz plāves, avarējām un viss sāns ar sniegu, auksts un ūdens izsūcās tik tālu, ka mājās, pārvelkot drēbes, pamanīju, ka apenes pat cauri slapjas. :D Toties sen nebiju smējusies tā kā tad, kad šļūcām no kalna un apgriezāmies tā, ka ar muguru pa priekšu un nav ne jausmas vai būsim kādā kokā vai nē, galvenais acis aizvērt. :D

Krītu bieži, it sevišķi ziemā. Ja ir sniegs un ledus, gandrīz visu laiku staigāju ziliem ceļiem vai dibenu. Pēdējo reizi nokritu kādus divus mēnešus atpakaļ. Kurpes papēdis iesprūda tajā gumijas paklājā, kas veikalos pie durvīm, un es zvaigznītē izstiepos uz veikala grīdas. Visi pirkumi pa gaisu, kurpe arī. Vispār, briesmīgi.

Un vispār te rodas jautājums, krītot publiski - vai ir kāds,kas palīdz piecelties ?

Mjā.. pēdējo reizi nokritu vasarā, braucot ar riteni. Smieklīgi traģiski tas man sanāca:D

Braucu pa ietvi, aizdomājos un aizskatījos un rezultātā iebraucu ceļa zīmes stabā, no tā trieciena kritu uz sāniem - nost no ietves, bet pats komiskākais bija tas, ka tieši milzīgā pelķē iekritu uz viena sāna - visa dubļos, kauns pa visu ģīmi, ritenim groziņš salocīts, bet smiekli nāk :D

Tā arī braucu mājās pa mazajām sānu ieliņām, lai mani neviens neredz :D

Monro, nekad neviens man nav palīdzējis. Vienīgi pēdējā reizē veikalā, viena sieviete man palīdzēja atrast nozaudēto kurpi.

Līdz šim neviens nav palīdzējis piecelties, kad biju nokritusi. Vienīgi kad ziemā nokrīt cimds uz ielas, kāds puisis iebļaujas :D

Nu,tagad jau smiekliigi liekas:D
Aa,vispaar paklupu pirms vairaak kaa nedeeljas uz eskalatora,skrienot uz metro ;D
Fail:D Vecs onkulis mani pietureeja aiz rokas,lai nenokriitu pavisam,pajautaaja vai man viss kaartiibaa,forshi taa!!:)

Monro❤JD man liekas, ka man toreiz piesteidzās klāt kaut kāda omīte, bet es biju tik apjukusi/nokaunējusies, ka fiksi, ar nodurtu galvu ieskrēju autobusā. :D Bet paldies tai omītei par piedāvāto palīdzību, ja nu gadījumā viņa šo lasa!

vai ir kāds,kas palīdz piecelties ?

nē

Vispār,jā, man arī Latvijā esot nekad neviens nav palīdzējis piecelties. Anglijā, cik esmu kritusi, pieskrien kaut 10 cilvēki klāt, momentā!

Un te tieši vietā ir tas teiciens, ko es kaut kur draugos redzēju...

Kad meitene nokrīt un puiši sāk smieties par to un meitene saka - Labi,ka neviens vīrietis neredzēja, savādāk būtu bijis kauns.

Es pagājušā ziemā nokritu uz gājēju pārejas šķērsojot ielu, pie pašas malas uzkāpu uz ledus kluča un nokritu uz ietves priekšā mašīnai, kas stāvēja pie luksafora, tur droši vien labs skatas bija, ka pakrītu zem mašīnas. A man tāds kauns bija, ka fiksi uzlecu kājās, bet redzēju, ka priekšā čalis jau gribēja man palīdzēt, bet es biju ātrāka. celi gan sasitu. :D

Man nekad neviens nav palīdzējis, BET tas tādēļ, ka es parasti baigi fiksi pieceļos, lai neviens neredz...neviens nemaz nepaspēj apdomāties par palīdzēšanu, haha :D

ā, atceros, ka pirms mēneša pie pašas mājas nokritu..tikko kā izgāju laukā. Tur bija tieši blakus sētniece, bet, ja viņa man pienāktu palīdzēt, es sadusmotos vēl vairāk, jo, manuprāt, tur vainīga viņa bija..nostājās pa visu ietvi (kaut gan redzēja mani) tā, ka man bija uz sūnām jākāpj.. kas beidzās ar saslīdēšanu, pleķi uz zābaka un pleķi uz biksēm.. :D

meitenes, jums arī sākas nekontrolējami smiekli, kad redzat, ka kāds nokrita? nekādīgi nevaru sevi savaldīt, kauns par to.

pati reti krītu. nu varbūt ziemā reizi kaut kur paslīdu. vismaz neatceros pēdējo reizi. toties mani pāris reizes dejā ir nometuši uz zemes :D tas gan bija smieklīgi :D

es krītu reti,ziemā kādas divas reizes.
ļoti ceru,ka šogad bez tā iztikšu ;)