Baaaams!

Kad biju maziņa, nesen iemācījusies braukt ar riteni, braukājos, netīšām pārdūru riepu, pagāja kāds mēnesis līdz to riepu nomainīja, nu atkal ķēros klāt un sāku braukāt.. Laikam biju aizmirsusi kā braukt un pēc pāris metriem nogāzos,paskatos-viss sāns nobezts asinīs,tētis prasa-tev vis labi? es ar asarām acis-jā,.viss labi! :D kādu nedēļu nevarēju paliegties,tikai mammai neitrāli prasīju- ko liek uz pušumiem?:D


Arī kad uz naglas uzlecu ar pēdu, mammai prasīju-kas jādara ja uzlec uz naglas?:D

Skrēju uz vannas istabu,neizņēmu stūri un par cik flīzes slidenas nolikos uz muguras.
Un otrs pēdējais gadījums bija tad,ka iegāju dušā un paslīdēja kaut kā kāja, un uz dibena nokritu..:D
Lasot jūsu stāstiņus pārsmējos.

sporta zālē ir tas skrejamais celiņš, es pa viņu skrienu, bet priekšā stāv draudzene, viņa izvelk savu telefonu un grib mani nofočēt un ielikt twitterī bildi kā es sportoju. viņa jau ieslēgusi kameru, telefonu pavērš pret mani, bet es automātiski skrienot pagriežos uz sāniem, lai nevar redzēt seju, par skriešanu galīgi aizmirsu un tā nu noslīdēju no trenažiera, tieši kā rāda filmās. :D trenere pieskrēja pie manis un jautāja vai viss kārtībā, teica, ka viņas karjerā pirmo reiz ko tādu redzot :D un tieši nokritu īstajā brīdī, jo pēc pāris minūtēm ienāca mans bijušais ar draugiem. :D

Atceros tā , it kā tas būtu bijis vakar -
Man kādi 10 gadi, pirmais (un vienīgais) ričuks, biju sapriecājusies ne pa jokam.
Nu tad fiksi samācījos, kā braukt un tik vālēju.

Tā nu vienu reizi braucu, mamma ar savu vīrieti gāja nopakaļ. Es nu šiem rādīšu, cik labi esmu samācījusies braukt :D Braucu uz priekšu, uzņēmu nereālāko ātrumu, pilnīgi kā palēninājumā atceros - pagriežu galvu, atskatos uz mammu, parādu viņai thumbs up, pagriežu galvu atpakaļ - priekšā bedre - es atlaižu stūri (WTF?) un tāāāā nožāvos, ka bija uz slimnīcu jābrauc šuves likt. :D

Pirms pāris gadiem slidotavā spēlēju ķerenes ar bērniem. Jāsaka, ka nebiju tik lieliska slidotāja, lai milzīgā ātrumā spētu savas kājas kontrolēt. Tā nu es bēgu, uzņēmu baigo ātrumu un, protams, kājas samežģījās, es nokritu, foršā ātrumā noslīdēju guļus pa pus slidotavu un beigās vēl ar galvu bortā ieslīdēju. :D

Ziemā mašīna stāv, lai izgrieztos uz galvenā ceļa. Es izdomāju ātri paiet garām pa priekšu un nogāžos tieši mašīnas priekšā. Ātri pieceļos eju tālāk, šie, kad izgrieza uz ceļa un brauca man garām, vēl uzpīpināja un nosmējās. :D

es Parīzes metro tunelī noslīdēju pa kāpnēm uz dibena.. salauzu lietussargu. biju bēdīga. :D:D Lieki teikt, ka to redzēja DAUDZI..

Uij, es pirms pāris mēnešiem tā skaisti pa kāpnēm nolikos. Paslīdēju uz paša augšējā pakāpiena, un visus atlikušos šļūcu uz muguras. Atceros, ka sēdēju pēc tam kāpņu apakšā saķērusi galvu un domāju, cik ribas man varētu būt lauztas - nereāli sāpēja. ;D Pasēdēju kādas pāris minūtes un devos tālāk, gatavot brokastis. :D

pēdējo reizi tā pa īstam novēlos vasarā, kad braucot ar riteni, mani notrieca mašīna. Un man jau patika, ka tā vecene ar savu balto džipu izrādija 0 emociju un vēsi aizslīdēja prom.

bet nu visapkaunojošākais bija kkad 8.klasē. Mums skolā bij sporta stunda, un sporta zāle bij ļoti maza. Skolotājs lika skriet mums 'spolītes' vai kā viņus tur sauca xD Tā nu pienāca mana kārta, es pilnā ātrumā skrienu, kaut kā uz mirkli aizdomājos un nākamajā brīdī- bams, ar galvu pa priekšu ieskrēju sienā :D Tajā brīdī man atslēdzās smadzenes, likās, ka esmu kkādā komā ;DD Bet pēc mirkļa atjēdzos no skolotāja, kurš kaut ko murmināja ;D

paceļu

Mājas ballītē, kad biju jau pietiekami iedzērusi un taisīju visādus random dance moves (tajā skaitā visādus atliecienus uz atpakaļu) ņēmu un tā vienkārši nolikos uz muguras...... vairākas reizes.... Protams, pati rēkdama vārtījos pa grīdu. :D

Kā jau katru dienu mierīgi kāpu lejup pa kāpnēm ar savām augstpapēžu kurpēm, un aiz manis gāja vairāki cilvēki, kad notika kas neiedomājams-nošļūcu vairākus pakāpienus uz leju. Pašai nekas nenotika, vienīgi zeķubikses dabūja nelielu plaisu un kāja pavisam mazu nobrāzumu. Pēc tam gan viens puisis vairākas reizes apvaicājās, vai tiešām viss labi. Tajā mirklī gan smiekli nenāca, drīzāk bija tāds-wtf? Kā kaut kas tāds varēja notikt ar mani? :D

Es gandrīz nokritu deju koncertā-bija palikusi vine kustība uz vietas,a man nezkāpēc likās ka kāiet jau tālāk, bet mans partneris protams vēl ir iepriekšējā kustībā. Sanāca ka viņš itkā pielika man padeni, es oati aizķēros aiz savas pastalas un gandrīz norāvu uz deguna :D

Atceros kā pirms dažiem gadiem nokritu skolas priekšā-tā normāli paslīdēju uz ledus un pēc tam vēl augšā nevarēju tikt,jo kājas slīdēja. Tas notika tieši tad,kad visi gāja mājās un lieki teikt,ka to redzēja daudzi. :D

Kāpjot laukā no dušas paslīdēju, krītot norāvu ūdens trubu :-D tad nu gāja viss pa gaisu, tāda duša sanāca...:-D vannasistaba pudoja,paklājiņš peldējās un es pa vidu...

Atceros kā pirms dažiem gadiem nokritu skolas priekšā-tā normāli paslīdēju uz ledus un pēc tam vēl augšā nevarēju tikt,jo kājas slīdēja

O, mana situācija. Gāju uz lekcijām un nodarbības bija 1. stāvā. Logi lieli un jau tuvojos. Protams, daļai klases bija 0. lekcija, uz kuru man nebija jāiet. Nu tad eju, redzu, ka kursabiedri mani pamanīja, māj ar rokām un te es pēkšņi uz pakaļas :D Gandrīz visas klases un skolotājas priekšā.. Ak, kāds kauns. Turklāt gāju UZ lekcijām, nevis no.. To kaunu vēl vajadzēja paciest visu dienu.

Pēdējo reizi paslīdēju vannā pirms dažām dienām :D
Un publiski, pie universitātes, kad ledus bija vēl nesen :D

Es atceros vēl,ka mums skolā gāja viena tāda meitene,kura ikdienā valkāja īsas kleitas un kurpes ar,manuprāt, ļoti augstiem papēžiem. Un vienu rītu,ejot uz skolu,sagadījās,ka viņa man gāja tieši pa priekšu. Bija ziema,viss apledojis-vēl pabrīnījos cik stabili viņa tādā laikā ar tādiem apaviem var paiet. Viss bija kārtībā līdz viņa nonāca līdz skolas kāpnēm,kas pie ieejas-paslīdēja tā,ka novēlās guļus uz vēdera un kleita arī vairs neko normāli nenosedza. Ar vienu skolotāju vēl abi palīdzējām viņai piecelties. Vēl tagad,atceroties to skatu,smiekli nāk. :D

Tā vistrakāk sanāca novelties uz ledus divus gadus atpakaļ. Gandrīz vai špagatā iesēdos un ar galvu pret ledu. Nu neko kādu laiku nācās pastaigāt ar zilu aci un redzēja arī to pāris cilvēki. Bet pati guļu uz ledus un smejos :D

Piektdien. Visu vakaru cītīgi turējos un bez problēmām dejoju ar 15 cm papēžiem, bet pašās vakara beigās, kad vajadzēja kāpt mašīnā, nokritu pie pašām durvīm.

Ā, vēl atcerējos, ka nokritu pavisam nesen - kkur septembrī visa pagalma priekšā. Ok, cilvēku ārā nebija, bet gan jau no 4 mājām, kas to pagalmu veido, vismaz viens esot pamanījis manu kritienu :D Uzvilku jaunās augstpapēdenes, nu nesaprotu, kā tas notika, jo kurpes ir nenormāli ērtas, par spīti augstiem papēžiem. Pēc tam vairākas reizes vilku un nekādu problēmu :D

Un jā - vēl viens apkaunojošs krītiens - kāpjot ārā no tramvaja. Turklāt bija pretīgs laiks - sniegs, kas samaisījies ar dubļiem un es iekšā tajā pļurā. Gājām uz kino, nu tad vajadzēja rikšot uz tualeti, lai vismaz bikses iztīrītu..

Aj, man to krišanas momentu bija tik daudz, ka vairs nebrīnos :D