Vispār jau lielākoties pasaulē ir prakse ka ĀP strādā nevis ārsti, bet speciāli apmācīti darbinieki bez medicīniskās izglītības, kas ir iemācījušies algoritmu un pēc norādījumiem secīgi pilda to. Normālas valstis jau ir sen sapratušas, ka tā ir vērtīgu resursu tērēšana - izmantot kvalificētu ārstu ĀP! Ceru, ka drīzumā arī pie mums ieviesīs šo sistēmu.
Es arī mācos par ārstu un man arī liekas pretīgi ņemties ar bomžiem un tml. Bet tāpēc es arī neplānoju strādat ne ĀP, ne slimnīcā vispār. Izvēlējos specialitāti, kura atbilst manām vēlmēm un kurā man nebūs pretīgi. Bet pretīgums ir subjektīvs, jo ir arī proktologi, ginekologi, akušieri kuru specialitāte paredz ikdienā strādāt ar ķermeņa izdalījumiem, fēcēm, gļotām - bet ir cilvēki, kurus interesē tieši šī joma. Nedomāju, ka es būšu slikts dermatologs vai ģimenes ārsts, ja man negribās ņemties ar bomžiem! :) Ja godīgi tad neuzskatu, ka šādi melnie, netīrie darbi ir piederīgi manai profesijai, kas tomēr ir smags, ilgs macību darbs. Varbūt kādai tas liksies šokējoši, bet arī mūsu pasniedzēji jau no 1. kursa mūs pieradina pie tā, ka mums jāapzinās sava darba vērtība, nozīme un apmaksa, jo medicīna ir dārga. Mūsdienās tas ir bizness.
Es mācos par ārstu, jo mani interesē bioloģija, anatomija, medicīna, vēlos arī stradat labi apmaksātu, prestižu darbu. Nejūtu sevī aicinājumu izglābt visu pasauli. Neesmu altruiste. Šī vnk ir laba, man interesanta profesija un jomā, kas mani tiešam saista esmu gatava mesties pilnībā un attīstīties kā labs speciālists. :)