Šobrīd dzīvojam pasaulē, kurā ir tik daudz negatīvisma. Negatīvisma cilvēkos, kas diemžēl ir lipīgs. Bieži vien sanāk tā, ka citu cilvēku negācijas man sabojā noskaņojumu un liek justies slikti. Ir bijis tā, ka es palūdzu, lai man to nestāsta, kam seko "Protams, es Tevi saprotu!", bet nepaiet ne mirklis, kad stāstītājs turpina savas gaudu dziesmas! Cik var čīkstēt par visu?!?Apnicis būt cilvēkam, kuram uzveļ savas bēdu nastas vai sūdzās! Jā, nevar visu laiku smaidīt un būt pārlaimīga, bet regulāra čīkstēšana ir nomācoša. Skanēs egoistiski, bet arī man ir savas problēmas. Man nevajag liekas galvassāpes par svešiem cilvēkiem. Tā jau gluži nav, ka nekad nav labi un viss ir slikts. Es esmu par to, ka visiem ir gaišās svītras dzīvē un tumšās, kas gluži vienkārši ir jāpārdzīvo cik vien viegli iespējams. Es to daru cenšoties katrā situācijā saskatīt labo.
Par šo runāju ar savu super pozitīvo kolēģi un jautāju, kā viņa neņem pretī negatīvismu, kas pret viņu tiek vērsts. Viņa uz mani paskatījās un teica „Pavisam vienkārši! Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā!”
Kā jūs neielaižat sevī negatīvismu?