Jā tiesa gan , bet kad mees iepazinamies ar vinu - ta vinja meitene bija briva un vinji nebija kopaa tagad vinjs grib vinju bet vinja vinju vairs neee..
Nesaprotu kapec tada nodeviiba , lai gan varbuut ari mana vaina , es biju satikusies ar vienu pusi , jo biju nepratiigi dumsiga uz savu viirieti , bet es vinjam to pateicu , lai gan mums nekaa nebija ka tikai kafijas padzersana un sirds izkratiisana , bet varbuut tas ir iemesls ? :( lai gan saubos..
Pats sapiigakais ir tas , ka tagad atgriezoties dzivokli kur ir musu mazais mitelkiits viss atgadina vinu , visur redzu musu kopigas ainas , un tas grauj mani uz puseem... zinu ka jasanjemas bet nevaru.. pats drausniigaias ir tas ka pedejos gada laikaa ciitigi gribejam tikt pie mazaa, un es nesaportu , ja vinjs zinaja kad negrib mani nekad precet(jo to vinjs man bija teicis) un mileja to meiteni tad kaadeelj kadelj un velreiz kadelj vinjs paklljava uz risku man palikt maminjai , ko gan es ljoti veleejos un kaa jau vinjs teica ka ari , bet tie bija salti meli...
es vinjam adevu dalju no savas dzives , raizejos un rupejos , bet ...