Emmanuelle, manuprāt, ļoti reāli spriež. Runa ir par to, ka vienam tas der un ir vajadzīgs, vienam tas neder un nav vajadzīgs, jo viņš arī bez tā visu sasniedz. Un ir trešie, kam vsp nekas dzīvē nav vajadzīgs, bet tā jau ir cita tēma:D
Spotorno, ja Tu esi iekšēji tik stipra, ka ej saviem mērķiem petī un sasniedz to bez dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem, es Tevi apskaužu un apbrīnoju, priek par Tevi. Tikai es diemžēl tā nevaru, man pastāvīgi ir vajdzīga dažāda veida uzmundrināšana, sevis noskaņošana utt. un šādas karte ir viens no veidiem, kas stimulē mani veikt darbības savu mērķu un vēlmju sasniegšanai. Ir cilvēki, kas jau ir piedzimuši ar pozitīvās domāšanas modeli, pārliecināti un sevis mīloši. Es diemžēl nē, tādēļ man ir divi varianti vai nu slīdēt uz leju vai arī uz augšu, lūk konkrētā psiholoģija ir viena no sastāvdaļām, kas man palīdz.
Un par to vai tā ir kolektīvā domāšana vai nē( kamēr man tā palīdz), man ir nospļauties.
Es nedomāju, ka Tu piekop senā filozofa Diogēna dzīvesveidu, kurš, kā mēs zinām, reāli atteicās no visa un dzīvoja mucā:D
Pa lielam viss, kas mums ir mugurā, ko mēs ēdam, skatāmies TV, klausāmies radio, daram brīvajā laikā, kam tērējam savu naudu, ir kolektīvā domāšanas rezultāts, kā arī vnk konkrēto pārdevēju ieprogrammēts.