Nu, tā ka man nav tā - ooo, viņš paskatījās, viiii, es viņam patīku, tad nezinu, vai kāds vispār mani pamana ikdienā, īpaši nevēroju citus :D Par tiem, ar kuriem sanāk parunāties vai sasmaidīties arī nezinu (nu, es nerunāju par to, ka to tā konkrēti pasaka), es, piemēram, tāpat vien, bez TĀDĀM simpātijām arī dažreiz pasmaidu pretī vai iesaistos sarunā, bet tas nebūt nenozīmē, ka man tā persona baigi patīk un par draugu jau esmu aizmirsusi.
Kopumā es nejūtu pilnīgi nekādu atšķirību starp uzmanības pievēršanu, kad esmu brīva un kad aizņemta, nu, varbūt tāpēc, ka nemaz neatceros, kad pēd. reizi biju brīva :D :D :D :D Un nekad neesmu sapratusi to, ka citas meitenes saka - kā es esmu ar kādu kopā, tā uzreiz visiem pārējiem arī mani vajag, es tur tā baigi neskaitu - vai, tagad man 5 puiši pievērš pastiprinātu uzmanību, agrāk tikai viens pievērsa, pffff. :D