Ko domāju? Neko labu, bet pati tādās esmu gadus 6 apmēram. Nekad neesam bijuši kopā un nebūsim, bet neplānoti viens otrā iemīlējāmies, līdz ar to nespējam arī to izbeigt. Sākumā domāju, ka es ,mazā, iekritu, kad sapratu, ka mīlu, bet attiecīgos brīžos pierādās, ka tas, kurš bez manis negrib vairs dzīvot ir vairāk viņš, nekā es. Sviests, bet neiestājas rutīna, ir interesanti, nemitīga cīņa un skaisti brīži kopā. Viens otru nelaižam prom .. varbūt uz kādu laiku tikai, tad nemanot atvelkam atpakaļ... nesūdzos. Mani mīl, par mani rūpējas, tai pat laikā esmu brīva. Kā tas beigsies? Kādreiz noteikti ar asarām- laimīgu beigu 100 % nebūs, bet nemēģinu par to domāt, baudu.
Bet vispār nevarētu gulēt ar cilvēku, pret kuru nav spēcīgu jūtu, der tikai šāds variants.