Ko lai dara, ja jūtos zemāka par zemi? Viss sākās tad, kad izšķīros no sava vīrieša, un viņš mani izmeta uz ielas. Protams, biju jau iestājusies 1. kursā augstskolā, un nevarēju braukt dzīvot pie vecākiem, nācās meklēt patvērumu Rīgā. Meklēju darbu, lai varētu dzīvot kaut kur Rīgā. Studijas vidēji ir no 8 rītā līdz 16 vakarā, tāpēc strādāju maiņu darbu, protams, pa MINIMĀLO ALGU. Visa alga aiziet īrei, ēdienam un transportam. Bet iemesls, kāpēc jūtu zemu pašvērtējumu ir tāds, ja agrāk varēju atļauties pirkt lupatas, kosmētiku, tad tagad mana ziemas jaka jau kalpo 2. sezonu, visas lupatas skapī jau ir psiholoģiski un fiziski novelkātas, uz jaunu kosmētiku vispār neesmu mēnešiem skatījusies (tikai pašas nepieciešamības preces). Es jūtos ĻOTI neglīta, ar zemu pašvērtējumu, arī jaunas attiecības nemeklēju, jo vienkārši ir skola, darbs, darbs, skola. Tusēties arī neeju, jo nav ne naudas, ne vēlmes. Nu iedomājieties, ja jūs jau mēnešiem ilgi nebūtu pirkušās ne jaunu apģērbu, ne kosmētiku. Reāli nevarētu sevi lutināt - ne jaunas kurpes, ne frizieris, ne jaunas smaržas, pat ne pašas nepieciešamākās preces, piemēram, jauni ziemas zābaki vai mētelis. Protams, esmu pateicīga, ka ar pliku pakaļu nestaigāju, bet vienalga... es jūtos ļoti nepārliecināta par sevi. Vienkārši gribēju izteikties.